Armijas štāba Administratīvās daļas priekšnieka uzziņa par pulkvežleitnanta Viktora Hasmaņa darbību Liepājā no 1940.gada 19. līdz 21.jūnijam.

[Starp 1940.gada 25. un 29.jūniju]
_________________________________________________________________

 

Uzziņa.

Pulkv.-leitn. Hasmanis kā Lejas-Kurzemes garn. pr-ka a.p.i. personīgi visos jautājumos sazinājies ar PSRS komandieriem un vedis sarunas. No šo sarunu rezultātiem izrietējusi viņa rīcība. Viņa liecība ir vienīgā, kas dod izsmeļošu pārskatu par viņa gaitām, to apstiprina atsevišķas liecības no pārējām amatpersonām.

19.VI ap plkst. 15.00 Liepājas prefekts ziņojis, Tosmares strādnieki nāk kopējā gājienā ar sarkaniem karogiem uz pilsētu. Ievērojot iekšlietu ministra rīkojumu, ka nedrīkst sapulcēties vairāk par 4 personām, pulkv.-ltn. Hasmanis devis prefektam rīkojumu gājienu izklīdināt. Pilsētas komandantam viņš devis rīkojumu, lai ar kareivjiem riteņbraucējiem dodas prefektam palīgā - sniedzot policijai vajadzīgo palīdzību. Bataljona komandierim uzdevis norīkot 3 smagos auto ar karavīriem palīdzības sniegšanai policijai. Visas amatpersonas brīdinājis, ka ieročus var pielietot tikai visaugstākās nepieciešamības gadījumā. Par stāvokli informējis Liepājas jūras bāzes komandiera vietnieku, kas polpreda vārdā paziņojis, ka uguns ieročus ne zem kādiem apstākļiem nedrīkst pielietot. Pēc sarunām personīgi izbraucis gājienam pretīm. Uzzinājis, ka gājiens dodas apsveikt PSRS konsulu, sakarā ar PSRS karaspēka pastiprinātu ienākšanu Latvijā, paziņojis gājiena dalībniekiem, ka viņš tādā gadījumā personīgi novedīšot gājiena dalībniekus pie konsula. Piebraukušos auto ar karavīriem nosūtījis atpakaļ uz mītnēm. Gājiens noritējis labā kārtībā.

19.VI ap plkst. 20.00 sācies jauns gājiens. Šinī gājienā izpaudušies ne tikdaudz mūsu draudzības apliecinājumi PSRS, kā nekārtības celšana un pretvalstisku lozungu izsaukšana. Lai naktī no 19. uz 20.VI neizceltos pilsētā laupīšanas, pulkv.-ltn. Hasmanis, saziņā ar ģenerālmajoru Komisarovu, dod rīkojumu mūsu bruņotām sardzēm ieņemt valsts un pašvaldību ēkas, vienojoties, ka sardzes, saskaņā ar reglamentu, drīkst lietot ieročus.

20.VI, pēc sazināšanās ar armijas vadību, viņš atdod rīkojumu Liepājas prefektam, apriņķa pr-kam, bataljona kom-rim un pilsētas komandantam ne zem kādiem apstākļiem ieročus nelietot un atņemt visiem kaujas patronas un šautenēm noņemt durkļus. Demonstrāciju laikā, lai neuztrauktu demonstrantus, pavēl karaspēkam palikt savās mītnēs.

Ap plkst. 14.00 ienāk viņam garnizona štābā ziņas, ka pūlis sit policistus, un viņš pats novēro, ka gājiena priekšgalā iet PSRS kājnieki ar šautenēm kaujai, t.i., durkļiem uz priekšu. Ievērojot to, ka viņš saņēmis pavēli no vadības ne zem kādiem apstākļiem asinis neizliet, pieņēmis lēmumu - mūsu bruņotos spēkus uz ielu neizvest, jo, ja PSRS bruņoto spēku vadība zem savu durkļu aizsardzības izved demonstrāciju, tad viņa kompetencē nepiekrīt iejaukšanās viņu darbībā, bet gan nekārtību novēršana piekrīt tiem, zem kuru protektorāta tas viss notiek.

Pie Liepājas pasta un aizsargu nama ieņemšanas piedalījušies arī PSRS flotes karavīri, no kuriem divi ievainoti. Pēc mūsu sardzes atbruņošanas, vairāki mūsu sardzes karavīri ar paceltām rokām vesti uz kara ostu, vienam no viņiem tecējušas no galvas asinis. Viņus veduši PSRS karavīri. Sardzes karavīri pie pasta ieņemšanas uguns ieročus nav lietojuši.

20.VI plkv.-ltn. Hasmaņa darbība atradusies zem stingras PSRS virsnieku uzraudzības, tā kā katrs viņa solis uzraudzīts, lai viņš nevarētu netraucēti ziņot savai priekšniecībai par to, kas notiek un noticis Liepājā, kamdēļ viņš pieņēmis lēmumu atstāt garnizona štābu un atrast tādu vietu, no kurienes viņš varētu netraucēti ziņot savai priekšniecībai. Uz to viņu pamudinājusi arī viņa štāba ieņemšana no PSRS bruņotiem spēkiem.

21.VI plkv.-ltn. Hasmanis nonācis Mēdzes pag. Šterna mājās, no kurienes nosūtījis div. kom. ziņojumu par visu notikušo [skatīt dokumentu].

Jau, sākot ar 17.VI, plkv.-ltn. Hasmanis kopā ar ltn. Alksni strādājuši garnizona štābā caurmērā 22 stundas diennaktī, bet no 19. uz 20.VI - bez pārtraukuma, kamdēļ 21.VI, pēc vairāk kā 72 stundu negulēšanas, bijis pilnīgi pārpūlējies.

Liepājas garn. štāba atstāšanu plkv.-ltn. Hasmanis pamato ar to, ka viņam kā Lejas-Kurzemes rajona garn. pr-ka a.p.i. ir tiesība kustēties sava garnizona rajonā, neprasot no neviena nekādas atļaujas.

Pulkv.-ltn. Hasmanis lūdz viņa paskaidrojumus nosūtīt Ārlietu ministrijas austrumu nodaļas vadītājam.

Armijas štāba administratīvās daļas priekšnieks, pulkvedis

Vipulis /paraksts/

________________________________________________________________

Atzīme dokumentā ar tinti: Ievērojot, ka plkv.-ltn. Hasmanis pēc ārstu komisijas atzinuma slimo ar [slimības nosaukums nav norādīts]; atvaļināt viņu no dienesta un lietu izbeigt.

29.VI.40. Ģen. Ķlaviņš [paraksts]

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1994., Nr.1(12), 56.-58.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1474.f,, 1.apr., 1147.l., 88.lp. Mašīnraksts. Oriģināls.

Skatīt arī: Pulkvežleitnanta Viktora Hasmaņa ziņojums par nekārtībām Liepājā.

Ievietots: 03.06.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV