[1940. gada 17. jūnijā]
____________________________________________________________

No padomju puses tanku karaspēka ģenerālpulkvedis biedrs Pavlovs; no Latvijas puses pulkvedis Ūdentiņa k-gs.

1940. gada 17. jūnijā puses pieņēma noteikumus sekojošos punktos:

Pieļaut padomju karaspēka izvietošanu sekojošos Latvijas rajonos:

1) Cēsis (Венден)[1] - Valmiera;

2) Rīga - Jelgava - Bauska;

4) Ventspils (Виндава) - Kuldīga (Гольдтрген) - valsts robeža no Piķeļiem līdz jūrai;

5) Jaunjelgava (Фридрихштадт) - Madliena (krievu kartē “к Литве”);

6) Birži (Бушгоф) - Jēkabpils (Якобштадт) -- Jaunkalsnavas st. (ст. Ново-Кальценау);

7) Višķi (Дубны) - Ilūkste - valsts robeža ar Lietuvu no Novoaleksandrovskas (Зарасай) rajona - Jozefova;

8) Dricēni - Baranaja - Ludza (Люции) - Rēzekne;

9) Ape (Хоппенгоф) - Gulbenes st. (Альт-Гулбене) - tikai Balvi (Боловск) - Alūksne (Мартенбург), ezeru ieskaitot.

Karaspēka izvietošana, izņemot PSRS un Latvijas valdības noslēgtajā pamatnolīgumā un papildus nolīgumā norādītajos rajonos, ir pagaidu un tā jāizskata īpašai komisijai.

Kravas padomju karaspēkam tiklab no PSRS, kā arī no Lietuvas pa dzelzceļu tiek piegādātas bez apskates un aizkavēšanas, pēc Latvijas valdības ieskata, netraucējot normālo kustības grafiku.

Piešķirt padomju [karaspēka] vienībām tiesības izmantot telefonu un telegrāfu Latvijas teritorijas tīklos uz vispārējiem noteikumiem. Sakariem starp svarīgākajiem padomju karaspēka garnizoniem Latvijā pēc iespējas tiks piešķirts tiešais vads.

Piešķirt padomju pavēlniecībai tiesības caur attiecīgām Latvijas administratīvām iestādēm līgt darbaspēku no Latvijas iedzīvotāju vidus aerodromu un laukumu celtniecībai un iekārtošanai.

Padomju karaspēka apgādes priekšniekiem (ne zemāk par divīzijas apgādes priekšnieku) dot iespēju iepirkt visa vajadzīgā veida pārtiku un elpi no Latvijā brīvajiem resursiem caur attiecīgām administratīvām iestādēm, to visnotaļ sekmējot.

Par PSRS Jūras kara spēkiem jautājums netika apspriests; tiks izskatīts īpašā nolīgumā. Protokols uzrakstīts rokrakstā divos eksemplāros uz divām lapām krievu valodā un parakstīts.

No padomju puses
tanku karaspēka ģenerālpulkvedis Pavlovs

No Latvijas puses
pulkvedis Ūdentiņš

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.150, 352.-354.lpp.

[1] Protokola tekstā līdzās dažu apdzīvoto vietu latviskajiem nosaukumiem iekavās rakstīti Krievijas impērijas laika krieviskie (faktiski vāciskie) nosaukumi. Tie dokumenta tulkojumā saglabāti.

Skatīt arī - Latvijas armijas štāba dienesta nodaļas priekšnieka kapteiņa A. Krimuldēna atmiņas par Latvijas un Padomju Savienības militāro pārstāvju sarunām 1940. gada 17. jūnijā.

Ievietots: 24.11.2003., materiāls sagatavots ar e-universitātes atbalstu.

HISTORIA.LV