[1944.gada februāris]
____________________________________________________________________________

Latviešu tauta noraida katru atkarību no Vācijas un PSRS. Latvijas republikai, kas valsts- un starptautiski-tiesiski turpina pastāvēt, jāatgūst ari faktiski pilna neatkarība. Latviešu tautas polītiskā līnija jādibina uz neatkarības un demokratijas principiem bez agrākās demokratijas trūkumiem un kļūdām. Latviešu tautas galvenām prasībām jābūt:

1. Atjaunot neatkarigu un demokratisku Latvijas republiku.

2. Latvijas republikas nākamo valsts iekārtu noteiks brīvi un demokratiski vēlēta Saeima, kuŗas uzdevums būtu pārstrādāt satversmi un darboties uz šīs jaunās satversmes pamata. Līdz tam laikam ir spēkā līdzšinējā 1922. gada Latvijas republikas satversme. Latvijas republikā ir spēkā visi likumi, kuŗi izdoti līdz 1934. g. 15. maijam. No likumiem, kuŗi izdoti laikā no 1934. g. 15. maija līdz 1940. g. 17. jūnijam ir spēkā tie, kas nerunā pretim Latvijas republikas satversmes demokratiskiem principiem.

3. Saeimai turpmāk piešķiramas likumdevējas, budžeta un valdības polītikas pārbaudes tiesības. Valdība atbildīga Saeimas priekšā. Salīdzinot ar līdzšinējo satversmi, pēc Skandināvijas demokratisko valstu parauga, paplašināmas Valsts prezidenta un Ministru kabineta tiesības. Prezidents vēlams uz 5, Saeimauz4 un pagastu, apriņķu un pilsētu pašvaldības uz 5 gadiem.

4. Izskaužamas daudzās partijas. Latvijā radāma 3-4 polītisko partiju sistēma. Lai to sasniegtu, piepaturamas proporcionālās vēlēšanas, bet nosakams augsts minimums, bez kuŗa sasniegšanas partija nedabū Saeimā nevienu pārstāvi. Atmetami daudzie un lielie Saeimas vēlēšanu apgabali, radot to vietā mazākus vēlēšanu apgabalus.

5. Atjaunotās Latvijas republikas pagaidu valdība sastādama no visu galveno polītisko grupu pārstāvjiem, kas atzīst neatkarīgu un demokratisku Latvijas republiku. Tai jābūt plašai koalīcijas valdībai ar uzdevumu atjaunot valsts aparātu, nodrošināt valstipret ārējiem uzbrukumiem, atjaunot diplomātiskās attiecības ar ārvalstīm, izveidot draudzīgas attiecības ar lielajām demokratijām, jo sevišķi ar ASV un Angliju, kā arī ar Skandināvijas demokratiskām valstīm, gādāt par Latvijas pilsoņu atgriešanos no PSRS un Vācijas un izdarit drīzas Saeimas vēlēšanas.

6. Lai nodrošinātu Baltijas valstu pastāvēšanu, jāpanāk cieša Baltijas valstu sadarbība - Baltijas valstu konfederācija.

Šo prasību reālizēšanā ir ieinteresēti visi latviešu tautas slāņi: strādnieki, zemnieki, vidusšķira un intelliģence. Noraidāma sadarbība ar vācu okupācijas varu un piedalīšanās tās radītās iestādēs un organizācijās. Tāpat noraidāma arī PSRS partizāņu atbalstīšana.
____________________________________________________________________________

Avots: Andersons, E., Siliņš, L. Latvijas Centrālā Padome – LCP. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945. Upsala: LCP, 1994. 56.-57.lpp.

Komentārs:

Dokumentu izstrādāja Latvijas Centrālās Padomes Informācijas komisija, kurā darbojās Konstantīns Čakste, Fēlikss Cielēns u.c. Datējotjo polītisko platformu 1944. gada februari, Lavijas sūtnis Vašingtonā Dr. Alfreds Bīlmanis šo dokumentu piesūtījaRietumuvalstu valdībām un dažādām organizācijām, kā arī presei kopā ar plašu LCP sagatavotu vēsturisko pārskatu par nesenajiem notikumiem Latvijā un par latviešu tautas ciešanām padomju un nacionālsociālistu okupāciju laikā.^[1]

[1] Andersons, E., Siliņš, L. Latvijas Centrālā Padome – LCP. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945. Upsala: LCP, 1994. 55.-57.lpp.

Ievietots: 27.04.2001.

HISTORIA.LV