Lielā ģilde - tirgotāju organizācija. Izveidojās Rīgā 1354, kad tirgotāji nodalījās no kopīgās Rīgas iedz. Svētā krusta un trīsvienības ģildes un savu apvienību sāka saukt par Marijas ģildi (pēc izraudzītās patroneses - katoļu bazn. svētās vārda). Visbiežāk lietoja nosaukumu Lielā ģilde, jo tirgotāju uzceltais sanāksmju nams bija lielāks par amatnieku Mazās ģildes namu. Lielās ģildes locekļi bija vācu tirgotāji; tie sagrāba savās rokās visu Rīgas tirdzn. Cīņā pret patriciātu un rāti Lielā ģilde biedrojās ar Mazo ģildi. Pēc izlīguma ar rāti abas ģildes ieguva plašas polit. tiesības un palīdzēja rātei saglabāt Rīgas vācu tautības iedz. ekon. un polit. privilēģijas. 19. gs. 1. cet. par galv. noteicēju Rīgas ārējā tirdzn. kļuva Rīgas biržas komiteja. Pēc 1877, kad stājās spēkā Krievijas pilsētu likums, Lielā ģilde polit. tiesības tika stipri sašaurinātas. Kā brīvprātīga Rīgas vācu tautības iedzīvotāju org-ja Lielā ģilde pastāvēja līdz vāciešu repatriācijai (1939).
Latvijas padomju enciklopēdija. 6.sējums, 98.lpp.
Ievietots: 14.10.2003.