Kuldīgā, 1253.gada [4.] aprīlī.
______________________________________________________________________________

Es, brālis Heinrihs, ordeņa brālis, Dieva žēlastības bīskaps Kurzemē daru zināmu visiem kristiešiem, kuri šo rakstu redz, dzird jeb lasa, pirmkārt, ka Luhartam ir Cildes ciems, piederīgs pie Valtaiķiem, kā lēņu muiža, ko viņam izlēņojis ordeņa mestrs ar brāļiem, un ja tas vēlāk mirs, neatstādams mantinieku, jeb gribēs pārdot, tad tā nonāks brāļu rīcībā [būs brāļu daļa]. Otrkārt, Vilekinam arī tādā pašā veidā pieder Upsēžu ciems, piederīgs pie Vērgales. Treškārt, muižas, kuras ir Volteram Sakā, ir viņam kā lēņu īpašums no brāļiem izlēņotas; ja viņš mirs, neatstādams mantinieku, jeb gribēs pārdot, tad tās nonāks mūsu rīcībā. Ceturtkārt, Zīghards un Gīzekins, saukti par Blokiem, kuriem pieder muižas Dzērvē, tās ir viņiem izlēņotas no mums, un ja viņi mirs, neatstādami mantiniekus, jeb gribēs pārdot, tad muižas nonāks brāļu rīcībā. Piektkārt, Kuršu Nikolajam, tulkam, kuram ir muižas Sakā un saņēmis no mums, un kuras ir viņam Bandavā, viņš saņēmis no brāļiem. Sestkārt, tālāk ir jāzin tas, ka tad, kad mēs ieradīsimies Kurzemē, tad mestrs un brāļi šīs iepriekš nosauktās Nikolaja muižas izlēņos zemē, kura saukta par Jameyten, bez mūsu pretenzijām un, ja viņš mirs, neatstādams mantinieku, jeb gribēs pārdot, tad mūsu rīcībā nonākstās muižas, kuras viņš saņēmis no mums, un tās, kuras viņam šeit ir no brāļiem dabūtas, tās nonāks Heinriha, saukta par Pilātu, rīcībā; kurši, kuri dzīvo brāļu novadā Skrundā, mantotājs atrodas lēņu novadā, saņems no mums lēņu muižu, un ja viņš mirs, neatstādams mantinieku, jeb gribēs pārdot, tad muižas nonāks mūsu rīcībā. Tas tiek apstiprināts pieliekot šim rakstam mūsu zīmogu. Sastādīts Kuldīgā, mūsu Dieva Kunga 1253.gadā.
_____________________________________________________________________________

© 2001. Bruno Bušvehters, tulkojums no lejasvācu valodas.

Avots: Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. A.Švābe. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1940. Nr.362,  339.lpp.

Publicēts arī: Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch. Hrsg. von F.G.Bunge u.a. Bd. I, Reval, 1853. n.247.

Dokumenta atrašanās vieta: Latīņu orģināls gājis bojā. 14.gs. tulkojums lejasvācu valodā Latvijas Valsts arhīvs, Kurländisches Kopialbuch, 3-b-4-a lp. [Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. A.Švābe. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1940. 339.lpp.]

Ievietots: 30.05.2001.

Pēdējie labojumi un papildinājumi: 23.08.2001.

HISTORIA.LV