Kurzemes-Zemgales hercogiste (1562-1795) (2674). Literātūrā tā parasti aprakstīta tikai kā Kurzemes hercogiste. Tās pirmajiem valdniekiem bija pretenzijas uz visu Lju, kādēļ viņu titulī bija lasāms - Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Rex. Hercogistē viena pēc otras valdīja 2 dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Ketleru (Kettler) dinastijas hercogi bija Gothards (Ģederts) (Gotthard, Geddert) 1562.5.III-1587.17.V, Frīdrichs (Friedrich) 1587.17.V-1642.16.VIII, Vilhelms (Wilhelm, līdzvaldnieks, no 1596 pārvaldīja Kurz. daļu) 1587.17.V-1616 (izraidīts trimdā, m. 1640.7.IV), Jēkabs (Jacobus) 1642.16.VIII (no 1639.18.II līdzvaldnieks) - 1681.31.XII (v.st., 1682.10.I j.st.), Frīdrichs Kazimirs (Friedrich Casimir) 1682.10.I-1698.22.I (j.st.), Frīdrichs Vilhelms (Friedrich Wilhelm) 1698.22.I-1711.21.I (j.st.), Ferdinands (Ferdinand, 1698-1709 aizbildnis) 1711.21.I-1737.4.V (j.st.). Arī Frīdricha Vilhelma sieva Anna, vēlākā Kriev. Ķeizariene (1730-1740) bija Kurz.-Zemg. hercogiene 1711-1730 reizē ar Ferdinandu. Īslaicīgi arī Polijas karaļa un Zaksijas kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls Morics (Maurice Herman Comte de Saze) bija ievēlēts par Kurz.-Zemg. hercogu - 1726-1728.VIII (ievēlēšana anullēta 1726.X). Bīronu (Biron, Buhren) dinastijas hercogi bija Ernsts Johans (Ernat Johann) 1737.VI (apstiprināts 13.VII) - 1741.18.IV, 1763.21.II-1769, Pēteris (Peter) - 1770.21.VI-1795.18.III. īslaicīgi par hercogiem bija ievēlēti arī Volfenbītelas-Līneburgas princis Ludvigs Ernests - 1741 un Polijas karaļa un Zaksijas kūrfirsta Augusta III dēls Zaksijas princis Kārlis - 1758.5.XII-1763.21.II.
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 246.-247.lpp.
Ievietots: 22.11.2002.