16. armijas virspavēlniecība
Ic/AO
Nr.6736/44 slep.

Ziņojuma mēnesī augstākā SS un pol. fīrera vadībā izdarīja 2 lielus pasākumus, kas abi neattaisnoja tādu spēka un līdzekļu izmantošanu un nenoveda pie vēlamā panākuma.

Pasākums "Ozolu purvs" 5.-9. dec. vērsās pret "Sarkanās bultas" bandu un Kureļa organizācijas atliekām pie Abavas.

Šī pasākuma laikā pret civiliedzīvotājiem izdarītie vainas izpirkšanas pasākumi (Suehnemassnahmen) par Rubeņa cilvēku ievainoto policijai piederīgo sakropļošanu, tautu ir ļoti sarūgtinājuši un neliekas piemēroti Kurzemes telpas nomierināšanai. Tā Usmas un Spāres policijas priekšnieks ziņo OK, ka pasākuma laikā esot nodedzinātas 14 lauku sētas, iedzīvotāji esot nonāvēti un sadedzināti. Iedzīvotāji dzīvojot šausmās par šo izrīcību. Vairumu šo zemnieku ģimeņu viņš pazīstot, tās neesot bijušas bandām labvēlīgas. Viņš stingri lūdz turpmākos pasākumos atteikties no tādām izrīcībām.

660. drošības bataljona karavīru ziņojums apstiprina šo apgalvojumu. Vēlogos (62/32) esot 30 civilistus, starp tiem divus bērnus, nošāvusi kāda latviešu SS vienība kāda vācu oberšturmfīrera vadībā. Šī nošaušana esot pavēlēta kā atmaksa par to, ka vācu pusē esot krituši 3 virsnieki un 17 vīri. Dižķīros visus iedzīvotājus esot nošāvis kāds policijas leitnants ar 6 vīriem, līķi esot šķūnī sadedzināti. Pie šķūņa ieejas esot bijuši redzami 7-8 pārogļoti līķi, starp tiem viens bērna līķis. Saskaņā ar 660. drošības bataljona komandiera ziņojumu, ka latviešu zemnieki, kas brīvprātīgi bija kļuvuši par viņa vienības slepeniem aģentiem un kā vietējo apstākļu pazinēji par ceļa rādītajiem, pēc akcijas nobeigšanas nebija vairs atrodami. Piederīgo meklēšanas ziņojumi tagad ienāk komandantūras.

Šī pasākuma veids radīja mums negatīvas sekas ne tikai civilās aprindās, bet arī latviešu karavīros. Tās neierobežojas tikai Abavas šaurākā novadā, bet izplatās visā latviešu telpā.

Padomju bandu štābs, kura izlūkvienības kā liecinieki bija novērojuši nolikumus pie Abavas, to propagandiski izmantoja vervēšanas nolūkiem. Starp citu, sekojošie pieraksti no kādas iegūtas radioraidītāju vienības dienasgrāmatas varētu būt zīmīgi:

8.12. 2 dienas ilgst ekspedīcija, kurelieši nāk pie mums un lūdz mūs, viņiem ļaut iet ar mums, un ņemt viņus mūsu pakļautībā. Tie ir ļoti labi apbruņoti cilvēki, bet viņiem nav labu vadītāju un viņi staigā mežā bezmērķīgi. Viņi varētu daudz ko darīt, ja viņiem būtu labs vadītājs.

14.12. Bez mana galvenā darba es organizēju bandu grupas no kureliešu cilvēkiem. Viņi ir loti labi apbruņoti un labi partizāni, ja ar viņiem pareizi runā. Viņi visi vēl tic vācu propagandai un domā, ka viņus nošaus, ja nāks krievi. Mums, padomju cilvēkiem, ir smieklīgi dzirdēt tādas lietas. Vācieši slepkavo un laupa civiliedzīvotāju starpā. Kurzemes iedzīvotāji nu sāk ticēt, ka vācietis ir laupītājs un ka būs vajadzīgs viņu likvidēt, cik vien iespējams. Cik žēl, ka tauta tikai tagad sāk saprast.

Notikumi pie Abavas tūliņ arī negatīvi iedarbojās uz ziņotāju tīklu. Vēl nelabvēlīgāku ietekmi uz ziņotāju tīklu izraisīja dažāda apiešanās ar latviešu pašaizsardzībai piederīgiem, kas pretēji rudenī dotajām pavēlēm, dažos apgabalos ir atbruņoti un ar to sarūgtināti. Ziņojumu tīkls Kurzemē līdz šim pirmā kārtā balstījās uz pašaizsardzību (Selbstschutz).

Otrs lielpasākums - "Stende" -- ar citu vadību vērsās pret Rendas bandu un Stendes bandu telpā dienvidos no Stendes-Spāres dzelzceļa līnijas. Tas gan nedeva cerētos panākumus, bet iedzīvotājos atstāja labvēlīgu iespaidu, jo to iepretī civiliedzīvotājiem izdarīja, turoties pie militāriem pamatprincipiem.
___________________________________________________________________________

Avots: Biezais, H. Kurelieši. Nacionālās pretestības liecinieki. Itaka: Mežābele, 1991. 93.-95. lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: Bundesarchiv-Militärarchiv Freiburg. RH 20-16/614. Anl. 4. N.S.

Ievietots: 23.05.2001.

HISTORIA.LV