SS un policijas augstākā vadītāja Ostlandē ģenerālleitnanta (obergrupenfīrera) Jekelna (Jeckeln) ziņojums par Kureļa grupas likvidāciju.
[1944.gada 21.novembrī][1]
_____________________________________________________________________________
Ziņojums
par latviešu ģenerāļa Kureļa vienības likvidēšanu
I.
Pēc Ziemeļu armiju grupas virspavēlnieka rīkojuma pārņemt man norādītās teritorijas kārtības nodrošināšanu, es ieguvu ziņas, ka rietumos no līnijas Sasmaka-Talsi pastāv latviešu vienība, kuru it kā būtu organizējis un vadītu bijušais Latvijas armijas ģenerālis K u r e 1 i s. Par savu mērķi viņš it kā būtu spraudis, aktīvi līdzdarboties bandītu apkarošanā un šinī sakarībā apmācīt komandas, kurām iespējams turpmākās boļševiku uz priekšu virzīšanās gadījumā, piedalīties pret sarkanarmiju partizānu cīņās. Pilnīgāka informācija par šīs vienības sastāvu un stiprumu nebija zināma. Arī attiecīgajās vācu armijas dienesta vietās, ar kurām Kurelis bija uzņēmis sakarus, kā arī sadarbojās, kā, piem., frontes izlūkošanas 212. nodaļā un Spāres vietējā komandantūrā, nebija skaidra pārskata.
II.
Kaut gan Kurelis vairakkārt izdeva krievu bandītus attiecīgajam vācu iestādēm, nekavējoties izdarītās izziņas neapstrīdami pierādīja, ka šī vienība draudēja kļūt par nopietniem draudiem Kurzemes drošībai, ka ari armiju grupai.
Sevišķi jānorāda uz sekojošo:
a. Pašu Kureli, kura vārdam latviešu tautā ir laba skaņa, izmantoja vienīgi kā izkārtni. Ņemot vērā viņa lielo vecumu - viņam ir pāri par 60 gadu - viņš nebija vairs spējīgs enerģiski vadīt savu vienību. Viņš nespēja pilnīgi pārredzēt lietu attīstību, kā to vadīja viņa stabs.
b. Kā vadošā galva izvirzījās ģenerāļa Kureļa štāba priekšnieks kapteinis Upelnieks. Viņš, kā arī pārējie viņa štāba virsnieki, piederēja tām nacionāli šovinistiskām aprindām, kuras gan vienmēr bija antiboļševistiskas, bet nekādā gadījumā nevar apzīmēt par vāciešiem draudzīgam.
Viņi komplektējās no aizsargu organizācijas, kura sevišķi stipri ieteica brīvu un patstāvīgu Latvijas valsti. Viņu pamattendence bija redzamas simpātijas Anglijai. Šeit galvenokārt ievērojamu iespaidu ieguva tie latviešu virsnieki, kuri apzināti bija novērsušies no latviešu leģiona. Viņi turējās nomaļus ar zināmu nolūku, proti, rodoties izdevīgiem apstākļiem, nodoties viņu nacionālo mērķu īstenošanai.
Ņemot vērā, ka Upelnieks un pārējie virsnieki izvairījās iestāties latviešu SS brīvprātīgo leģionā - pat vēl vairāk, kā viņi paši to atzina, viņi atklāti noraidīja ģenerālinspektoru SS grupenfīreru Bangerski. Tas nešaubīgi jau no paša sakuma rāda zināmu pretestību pret mums.
c. Ģenerāļa Kureļa vienības lielāka daļa sastāvēja no dezertieriem. Upelnieks ne tikai pieļāva uzņemt dezertierus, bet to veicināja, lai tādā veidā pastiprinātu vienības skaitlisko sastāvu. Kā pieradīts, vienības štābs norīkoja speciālus vervētājus, kuri leģionārus, atgriežoties savās vienībās, iespaidoja dezertēt un pāriet uz Kureļa vienību. Šī vienība tā kļuva par pulcēšanās vietu visiem, kuri atradās patvaļīga prombūtne no savām vienībām, un tiem, kuri izvairījās no iesaukšanas karadienestā.
Ar veiklu no mutes mutē propagandu, saistot to ar latviešu tauta snaudošiem nacionāliem centieniem iegūt patstāvību, Kureļa vienība ieguva ievērojamu pastiprinājumu.
Arī frontē karojošās latviešu vienībās drīzumā izplatījās vēsts, ka dezertējot, pie Kureļa varētu nesodīti iegūt patvērumu. Dabīgi, ka šī ziņa ievērojami veicināja dezertēšanas gadījumu pieaugumu latviešu 19. divīzijā.
d. Blakus Kureļa vienībai, kā Upelnieks pats nopratināšanā atzina, izveidojās vairāk vai mazāk stipras atsevišķas grupas. Tās brīvprātīgi pakļāvās Kureļa štābam. Vienības štābam tomēr nebija iespējams visas šīs grupas uzņemt savā sastāvā un vadīt. Šie sīkie nekontrolējamie grupējumi, palikuši bez centrālas vadības un viņu darbības kontroles, arī draudēja izvērsties par nopietnām briesmām.
e. Ģenerāļa Kureļa vienība pārtikas produktus ieguva no laukiem. Viņa vīri apstaigāja apkārtni laupīdami un rekvizēdami, bieži zemniekiem atņemot pēdējo lopu. Sakarā ar to apvidū, kur bija Kure|a vienība, katra veida kārtīga pārtikas produktu sagāde spaidu kārtā tika traucēta.
f. Vienību nevarēja uzskatīt par organizētu un disciplinētu. Nebija ne reglamentēta dienesta, ne arī plānveidīgu un mērķtiecīgu apmācību. Kad apzinīgie latvieši 19. div. sastāvā cīnījās frontē, Kureļa vīri aizmugurē savu ikdienu pavadīja bezrūpīgi un bez tam kļuva par postu.
g. Līdz šī gada novembrim tika komplektētas rotu vienības, ar skaitlisko sastāvu 400-500 vīru. Paralēli tika izveidotas mazākas grupas 100 vīru sastāvā. No vēlāk iegūtām štāba aktīm var konstatēt, ka visas ģenerāļa Kureļa vienības skaitliskais sastāvs ir sasniedzis ap 1800-2000 vīru.
III.
1944. g. 2. nov. es pavēlēju ģenerālim Kurelim un viņa štāba priekšniekam kapt. Upelniekam ierasties pie manis. Mūsu pārrunu gaitā es izteicu savu uzskatu, ka vienība līdzšinējā formā turpmāk nevarētu pastāvēt.
Es pieprasīju, lai
1. Ģenerāļa Kureļa vienība, sākot ar 1944. g. 3. nov., tiek pakļauta augstākajam SS un policijas fīreram. Tālāk, jāsniedz ziņas par vienības skaitlisko sastāvu un apbruņojumu. Turpmāk vienības apgādi pārņems vācu bataljons un līdz ar to jāizbeidz katra veida patvarīga rekvizīcija.
2. No vienības jāatdala dezertieri un personas, kuras izvairījušās no iesaukšanas, un jāizdod augstākajam SS un policijas fīreram.
Atlikušajai vienībai, kuru es gribēju izmantot mūsu nolūkiem, es piešķīru sekojošus uzdevumus:
1. Īpaši izmeklētu karavīru apmācību darbībai aiz ienaidnieka frontes līnijas, ciešā sadarbībā ar drošības policijas pavēlnieku.
2. Aktīvi piedalīties bandu apkarošanā atbilstoši maniem noradījumiem.
3. Piedalīties tīrīšanas akcijās pret dezertieriem un personām, kuras izvairās no iesaukšanas.
Ģenerālis Kurelis pieņēma manas prasības un deva atbilstošus solījumus. Katrā gadījumā, lai būtu drošs pret jebkādiem pārsteigumiem, es iepriekš devu rīkojumu novietot 3 vācu SS un policijas rotas Kureļa vienības ieņemtā apvidus tuvumā.
IV.
Kurelis ar mani panākto vienošanos neturēja. Viņš lika sava staba priekšniekam paziņot man, ka viņam nav iespējams izdot dezertierus, kuri ir viņa vienībā. Štābs tā kā tā esot pazīstams kā vāciešiem draudzīgs. Ja viņš vēl izdotu tagad pieprasītos dezertierus, tad viņa virsnieki varētu sagaidīt, ka viņus uzskatīs par vācu spiegiem. Kureļa sniegtie ziņojumi, cik tādus vispār sniedza, saturēja nepareizas ziņas.
Bez tam viņi negribēja atteikties no līdzšinējā pašapgādes veida. Viņi noraidīja ar manu pavēli noteikto vienības saimniecisko apgādi no armijas apgādes iestādē vispār pieņemtā kārtā.
Lai pretotos Kureļa vienības draudošām briesmām, un lai radītu atkal skaidrību, es nolēmu likt vienību atbruņot un kā tādu likvidēt. Ziemeļu armiju grupas virspavēlnieks piekrita manam priekšlikumam arī tai gadījumā, ja būtu jālieto vara.
V.
Lai es nenonāktu situācijā, kurā man būtu nenovēršami jāliek šaut uz latviešiem, es vēlreiz satikos pārrunām 1944. g. 14. nov. ar ģenerāli Kureli ar nolūku panākt brīvprātīgu viņa vienības dezertieru, kā arī to, kas izvairījušies no iesaukšanas, izdošanu un atbruņošanu. Kad viņš atkal ar atrunāšanos mēģināja izlocīties, es pavēlēju vienību atbruņot un visu štābu apcietināt, jo citu iespēju vairs nebija. 1944. g. 14. nov. šo akciju izdarīja jau agrāk tam sagatavotie spēki. Viss notika bez starpgadījumiem un asins izliešanas. Kureli pašu, kas vecuma dēļ, kā tas nepārprotami konstatēts, nebija izraisījis šo lietu attīstību, atbrīvoja un noveda pie viņa ģimenes.
Liela grupa latviešu leitnanta R u b e ņ a vadībā, kas bija spēcīgāka par norīkoto vācu vienību, izvairījās no atbruņošanas. Rubenis apsolīja, ka 1944. g. 15. nov. pēc tam, kad viņš savu pa daļai izkaisīto grupu būs savācis vienkopus, stāsies ar to mūsu rīcība. Pretēji ar goda vārdu dotajam solījumam, viņš savu vienību izvietoja mežainā apvidū rietumos no Rendas. Pret viņu 1944. g. 18. nov. vērsa jaunu pasākumu. Pirms šīs akcijas sākuma, man personīgi vēl ar Rubeni plkst. 8.30 bija saruna. Šis pasākums beidzās 1944. g. 19. nov. plkst. 14.00 ar panākumiem. Daļa viņa vienības - viss skaits bija apm. 400 vīru - izvairījās un aizgāja purvainā apvidū.
VI.
Ģenerāļa Kureļa vienība vairs nepastāv. Pavisam apcietināja un atbruņoja 1300 Kureļa vīru. Mazāka daļa cīņās nošauta. Apcietinātos nodeva Konicas SS savākšanas nometnei iedalīšanai leģionā, to starpā esošos dezertierus nodeva Štuthofas koncentrācijas nometnei.
Ieguva lielāku skaitu ieroču, munīcijas, sanitāro materiālu, sakaru uzturēšanas iekārtas un pārtikas produktus. Mazāku daļu no tā nodeva vietējai karaspēka daļai, bet lielāko daļu attiecīgai vācu armijas noliktavai.
Apcietinātos štābam piederīgos notiesāja lauku karatiesas (Standgericht) kartībā un 1944. g. 20. nov. nošāva. Ģenerālis Kurelis palika neaizskarts. Viņu kopā ar ģimeni 1944. g. 21. nov. evakuēja.
VII.
Savelkot kopā, var teikt, ka lai cik nožēlojams būtu fakts - vērsties pret latviešiem - tomēr ar to novērsa vērā ņemamu drošības apdraudējumu visā zemē, kā arī karaspēkam. Katrā ziņā varēja sagaidīt, ka turpmākas atkāpšanās gadījuma, Kureļa vīri būtu šāvuši uz vācu karaspēka daļām. Kapt. Upelnieka teiktajam, ka viņi gribētu palikt krievu aizmugurē, lai cīnītos partizānu karā pret sarkano armiju, nevar ticēt. Vīri, kas ir par gļēviem ar ieročiem rokās izpildīt savu pienākumu normālos apstākļos frontē, negrib arī grūtos apstākļos karot aiz ienaidnieka frontes līnijas.
Kāda 1944. g. 20. nov. radiogramma apgaismo kādas kopsakarības, kuras būtu jāpārbauda, bet kurām ir liela ticamība. Ostlandes kaujas grupas SS iznīcinātāju vienību (SS-Jagdverbände der Einsatzgruppe Ostland) pārvaldes vadītājs ziņoja, ka Liepājas ostā vervē Kureļa aģenti, izplatot ziņas - Kurelis saņēmis zināmas garantijas no Anglijas. Bez tam, Kurelis uzturot ar bijušo latviešu valsts vīru
S ē j a s - sūtnis Zviedrijā
Z a r i ņ a - sūtnis Londonā
B ī 1 m a ņ a " sūtnis ASV
starpniecību sakarus caur Zviedriju ar rietumvalstīm.
Viens apcietinātais Kureļa vienībai piederošais radists izteicās, ka kādam citam radistam esot bijis uzdevums doties uz Zviedriju.
Bažas, ka akcija pret Kureli varētu
nelabvēlīgi atsaukties uz noskaņojumu Kurzemē, nav līdz šim apstiprinājušās.
Jau ir dzirdams savs skaits skaļu balsu, kas apsveic šīs vienības likvidēšanu.
___________________________________________________________________________
Avots: Biezais, H. Kurelieši. Nacionālās pretestības liecinieki. Itaka: Mežābele, 1991. 85.-89. lpp.
Dokumenta atrašanās vieta: Bundesarchiv Koblenz. R 90/4.N.S.
[1] Šis ziņojuma noraksts nav datēts. Bet no piezīmes, kas uzrakstīta labajā pusē ar roku - 21.11.44 - kļūst saprotams, ka tas ir rakstīts tūliņ otrā dienā pēc Kureļa štāba virsnieku nošaušanas Liepajā. Tai pašā stūri uzrakstīts ar roku Slepeni! un pasvītrots. Kreisajā stūri tāpat ar roku uzrakstīts: F.P. Ostland.z.d.A. 13/XII. L., kas nozīmē tik daudz, ka raksts 13.decembrī ir pievienots attiecīgajai lietai. Ziņojuma autors, kā izriet no tā satura ir Jekelns [Biezais, H. Kurelieši. Nacionālās pretestības liecinieki. Itaka: Mežābele, 1991. 89.-90. lpp.].
Ievietots: 23.05.2001.