Latviešu leģiona ģenerālinspektora Bangerska un Rīgas apriņķa priekšnieka pulkveža Veides 1944.gada 12.decembra sarunas, kas skāra ar Kureļa grupu saistītus jautājumus, pieraksts
___________________________________________________________________________

Dienesta atzīme.

Pie Latviešu leģiona ģenerālinspektora ģenerāļa Bangerska Liepājā 1944.g. 12.decembrī ieradās Rīgas apriņķa priekšnieks Veide.

Vispirms tika pārrunāts jautājums par Liepājas apriņķa priekšnieku maiņu resp. par piekritību iecelšanas jautājumos. Augstākā SS un policijas vadītāja Austrumu apgabalā vietnieks ģen. Junklaus paredzējis līdzšinējā apriņķa prieksnieka Eichela vietā iecelt Veidi. Pagaidām tomēr jautājums paliek atklāts, jo Jekelns šo iecelšanu apturējis.

Pēc tam ģenerālinspektors pieskārās aizsargu un tā saucamo kureliešu jautājumam.

Ģenerālis atgādina Veidem, ka vēl Rīgā viņš pēdējam piezvanījis, apm. tanī laikā, kad notika krievu iebrukums pie Ērgļiem, un teicis, ka tagad aizsargiem ir izdevība parādīt, ko tie īsti spēj.

Uz to Veide esot atbildējis, ka viņš personīgi maz ko varot darīt, jo viņam jau neesot armijas dienesta pakāpes. Velde paskaidro, ka uzdevis ģen. Kurelim pārzināt 2., 3. un 4. iecirkņu aizsargus Skrīveŗos, pulkv. Vītolam 1., 5., 6., un 7. Rīgā - pltn. Mednim. Apstiprināšanu izdarījis aizsargu priekšnieks pltn. Dzenītis.

Par aktīvu iesaistīšanos cīņā nevarējusi būt runa bez augstākā SS un policijas vadītāja Jekelna atļaujas.

Kapt. Upelniekam bijusi apliecība, ka šiem aizsargiem, frontei virzoties uz priekšu, jāpaliek frontes aizmugurē. Tagad viņam pārmet taisni nepalikšanu aiz frontes.

Kurzemē aizsargi nekad nav šāvuši ne uz vienu vācu vai latviešu policistu.

Veide uzskatījis, ka viņam nav nekāda sakara ar šiem ļaudīm. Izejot no Rīgas apriņķa, šie aizsargi izgājuši no viņa padotības. Kas attiecas uz ģen. Kureļa štābu, tad zinājis, ka viņš pats izvēlējies par štāba priekšnieku kapt. Upelnieku, adjutantu Gregoru, saimniecības vadītāju plkv. Liepiņu. Štābā iegājis lauksaimniecības ģenerāldirektora Andersona pārstāvis - Kooperācijas skolas vadītājs Pāvulāns.

Ģenerālinspektors atgādina, ka viņam sevišķi dūries acīs tas, ka visi šie aizsargu vadītāji visu laiku it kā vairījušies no ģenerālinspektora. Uz to Veide atbild, ka viņam neesot zināms, kādas šiem aizsargu vadītājiem kā virsniekiem attieksmes ar ģenerālinspektoru. Viņš personīgi vienmēr sastrādājis ar ģenerālinspektoru, cik vien iespējams.

Ģenerālinspektors atgādina, ka pie viņa Rīgā ieradies plkv. Liepiņš un stāstījis, ka ģen. Kurelis apmēram ar 300 aizsargiem esot aizgājis uz Talsiem. Viņš, plkv. Liepiņš, kā saimniecības priekšnieks palicis ar apm. 12 to mantām bez jebkādiem transporta līdzekļiem. Ģenerālinspektors esot tūliņ piezvanījis Veides kungam par šo jautājumu. Pēdējais atbildējis, ka viņš nesaprotot, kāpēc Liepiņš nācis uz ģenerālinspektora štābu, jo aizsargiem teikts, uz kurieni viņiem jāiet, un ka plkv. Liepiņam arī ir pateikts, uz kurieni jābrauc, un ari mašīnas esot.

Veide paskaidro, ka viņam par šo lietu neesot bijusi nekāda daļa, jo plkv. Liepiņš bijis padots ģen. Kurelim, kuŗam tad arī bijis par to visu jāgādā.

Bijis tiešām traģisks stāvoklis, ka aizsargiem nebijis nekādas pavēles, ko darīt.

Ģenerālinspektors aizrāda, ka vajadzējis pieprasīt rīkojumus.

Veide uz to atbild, ka pltn. Dzenītis piesūtījis, aizbraukdams, atvadu kartiņu, kuŗā lasāmas gan skaistas frāzes, bet nekādas noteiktas pavēles par aizsargu turpmāko darbību un uzdevumiem.

Ģenerālinspektors aizrāda, ka pēc viņa telefoniskām pārrunām ar Veidi viņš bijis pilnīgā pārliecībā, ka aizsargu aiziešanu uz Talsiem pārzinājis Veide. Būtu bijis toreiz pareizi aizrakstīt Talsu apriņķa priekšniekam, uz kuŗu rajonu aizsargi toreiz aizgājuši.

Veide paskaidro, ka aizsargu organizācijas statūti nosaka, ka, aizejot no viena apriņķa uz otru, aizsargi jau automatiski pāriet jaunā apriņķa priekšnieka rīcībā.

Ģenerālinspektors atceras, ka toreiz, kad ģen. Jekelns taisījies pārvietoties uz Talsiem, viņš baidījies, ka varētu iznākt nesaprašanās vai pārpratumi, jo cirkulējušas baumas, ka Kureļa grupai pievienojas arī daudz dezertieŗu, un tāpēc ieteicis brīdināt Talsu apriņķa priekšnieku neļaut Kurelim pieturēt dezertieŗus.

Būtu bijis labāk, ja Veides kungs pats būtu aizbraucis uz Talsiem.

Veides kungs atbild, ka sākumā gan domājis pats braukt uz turieni, bet, apsveŗot apstākļus, ka varētu sākties visādas runas, ka viņš tur ieradies, lai vestu sarunas ar ģen. Kureli u.t.t., nolēmis pats nebraukt, jo bijis jau visus sakarus ar šiem aizsargiem pārtraucis.

Uz Talsiem gan aizbraucis Ozoliņa kungs.

Ģenerālinspektors izsaka domu, ka tomēr vajadzējis uz Talsiem aizbraukt un dot pavēli par izformēšanu.

Veides kungs ir ieskatos, ka tādā gadījumā apzinīgie un kārtīgie cilvēki gan būtu izformējušies, bet pārējie - kā dezertleŗi u.c. paliktu, un viņš tagad būtu par to atbildīgs.

Rīgā bijis ģen. Jekelna rīkojums saformēt vienu bataljonu Rīgā (550 cilvēku stiprumā), Skrīveŗos 250, Slokā 300, Dolē 120. Rīkojums nācis caur ģen. Šrēderu; vai arī bijusi rakstiska pavēle - nezinot.

Vēlāk nācis rīkojums par izformēšanu, bet tad par atlikušajiem katru dienu bijis jādod sastāva ziņas. Bijis rakstisks rīkojums par iesaucamo gados dzimušo nodošanu Leģionam - pārējos atlaižot pavisam mājās.

Uz ģenerālinspektora jautājumu, vai arī ģen. Kurelim bija dots rīkojums par izformēšanu, Veides kungs apstiprina, ka bijis.

Ģenerālinspektors izsakās, ka ģen. Kurelis tagad atsūtīts viņa rīcībā uz Dancigu bez jebkādiem izziņas materiāliem. Pēc ģen. Kureļa izteicieniem viņam bijusi sava priekšnieka Veides rakstiska pavēle par darbošanos, un viņš neesot griezies pie ģenerālinspektora, negribēdams apiet savu tiešo priekšnieku.

Veides kungs atbild, ka viņš visu to lietu uzskatījis tikai par tādu joku dzīšanu.

Ģenerālinspekrors konstatē, ka no “šādas joku dzīšanas” radušās tik kļūmīgas sekas - vairāk nekā 400 kaŗavīru tagad nonākuši koncentrācijas nometnēs Vācijā, radušies tik daudzi dezertieŗi u.c. Vairāki virsnieki notiesāti uz nāvi un nošauti, daudzi kareivji krituši.

Uz jautājumu, kas bijis ltn. Rubenis, Veides kungs nevar skaidru atbildi dot, jo tāda virsnieka Rīgas apriņķī neesot bijis.

Tā kā ģen. Kurelis esot visu laiku par savu prlekšnieku uzskatījis Veides kungu, tad pēdējais brīnās, ka ģen. Kurelis, pārvietodamies no Skrīveŗiem uz Talsiem, nav Rīgā pie viņa pieteicies.

Aizsargu priekšnieks pltn. Dzenītis esot no Rīgas diezgan dīvainā veidā aizbēdzis ar dažādām mantām, kā spirtu, papirosiem, apaviem un naudu. Ģen. Dankers paziņojis rakstiski 30.9.1944., ka noliek pilnvaras. Tad aizsargu priekšnieks pltn. Dzenītis tikai pateicis - “mēs esam piekrāpti un pagalam”, un aizbraucis. Tā radies stāvoklis, ka pēdējās 12 dienās nebijis nekādas priekšniecības. Ģen. Dankera rakstā bijis teikts, ka galvenie direktori paliek savās vietās un pakļauti reichskomisāriātam. Pēc tam, meklējot galvenos direktorus - nevienu vairs neatraduši. Visa kļūda esot bijusi tā, ka pltn. Dzenītis neesot rīkojies.

Apm. 8. vai 9.10. Veides kungs saņēmis no Liepājas telegrafisku rīkojumu no ģen. Šrēdera policijas vienībām - virzīties no Rīgas caur Tukumu uz Liepāju. Tāda vai līdzīga satura telegrammas bijušas adresētas arī pltn. Dzenītim un Tirzītim, bet pēdējie nekur Rīgā nav bijuši atrodami.

Jāpiezīmējot, ka pltn. Dzenīša rīcībā pēdējā laikā saplūduši lieli ziedotas naudas līdzekļi u.c. Sākumā ziedojumi ienākuši katram aizsargu pulkam atsevišķi, tad pēc pltn. Dzenīša rīkojuma visi ziedojumi bijuši jānodod aizsargu priekšniekam, lai tos vēlāk sadalītu.

Pltn. Dzenīša štābā faktiskais rīkotājs un darītājs bijis kpt. Ķirsons, kas aizbraucis kopā ar pltn. Dzenīti.

Kpt. Ķirsons tagad izsludināts par dezertieri.

Pltn. Dzenītis neesot atcelts no amata, bet, kā rīkojumā teikts, galvenā policijas direktora pltn. Pommera prombūtnes laikā un saslimušā aizsargu priekšnieka pltn. Dzenīša vietā šos amatus pagaidām līdz atsaukumam pildot pltn. Ozoliņš.

Uz Veides kunga jautājumu, kāds liktenis tālāk gaida mūsu policiju, ģenerālinspektors paskaidro, ka tā kā pati mūsu policijas vadība par to vairs nerūpējas, tad ģenerālinspekcija šos jautājumus sākusi apstrādāt, un panākta jau zināma vienošanās par policijas traukšņu btl. dibināšanu, daļas policijas kaŗavīru pārskaitīšanu uz Leģionu u.t.t.

Atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma, ģenerālinspektors uzsveŗ, ka visa šī ģen. Kureļa lieta loti nepatīkama. Daži Kureļa štāba darbinieki aģitējuši pat ģenerālinspektora štābā, aicinādami atsevišķus kaŗavīrus pāriet pie viņiem. Rezultātā - daudzi nošauti, un par ko?

Veides kungs izsakās, ka viņam neesot zināms, kādu darbību kurelieši attīstījuši Talsos un apkārtnē. Tomēr pastāvot vēl tagad dažas sīkas grupas, kuŗas saņēmušas no Heeresgruppe Nord apliecības un pilnvaras darboties. Pēdējā laikā izsniegtas pat jaunas apliecības šiem cilvēkiem, kuŗas izdevis it kā Reichsführer SS. Piem. kādam policijas virsniekam Kārkliņam ir apliecības, ka tas sastāv SD dienestā, pilnvarots palikt šeit uz vietas, ir tiesības šo pilnvaru pat neuzrādīt - resp. nesniegt nekādus paskaidrojumus par savu uzdevumu.

Ģen. Kurelim bijis tomēr dots rakstisks rīkojums, ka slēgtas aizsargu vienības jāizformē un var sapulcināt tikai uz sevišķu rīkojumu.

Šāds rīkojums ģen. Kurelim ticis dots apm. 2-3 ned. pirms Rīgas atstāšanas.

 ___________________________________________________________________________

Avots: Bangerskis, R. Mana mūža atmiņas. 4.grāmata. Kopenhāgena: Imanta, 1960. 29-33.lpp. 

Ievietots: 04.07.2001.

HISTORIA.LV