HANZA (vāc. Hanse - tirdzn. nodeva vai atļauja, vēlāk - bruņots tirgotāju pulks) - XIII-XVII gs. Vācijas tirdzn. pilsētu savienība ārējās tirdzn. nodrošināšanai. H. sākumi vērojami jau XII gs. atsevišķu Vācijas pils. tirgotāju kopējos braucienos uz citām zemēm, kur viņi izveidoja savas sētas. Lai nostiprinātos Baltijas jūrā, XIII gs. vidū Lībekas, Hamburgas un Brēmenes tirgotāji noslēdza savstarpējus līgumus; tiem pievienojās arī citu Vācijas pils. tirgotāji. Pilsētu skaits, kas ietilpa H-ā, nebija noteikts (vienlaicīgi apm. 80). Savu statūtu H-ai nebija; ārēji tās locekļu kopība izpaudās H. sanāksmēs (Lībekā) un H. tirgotāju kopējās ārzemju sētās jeb kantoros. Tomēr arī ar šādu vāju org-ju, izmantojot apstākli, ka Baltijas jūras piekrastē nebija spēcīgu politisku varu, XIV un XV gs. H. dominēja Baltijas jūrā (sk. Baltijas jautājums). Faktiski H. pakļāva savai kundzībai pat Dāniju, kurai piederēja izejas no Baltijas jūras okeānā. No XIII gs. beigām par H. loc. kļuva Rīga, vēlāk arī Cēsis, Valmiera, Koknese, Limbaži, Straupe, Ventspils, Kuldīga.
XV gs. 2. pusē iezīmējās H. pagrimuma sākums. Jūras tirdzniecībā arvien lielāku nozīmi ieguva H. niknākie konkurenti - nīderlandieši. H-ai nebija izdevies monopolizēt arī Krievijas ārējo tirdzn. R virzienā - 1494 H. kantoris Novgorodā tika slēgts. XVI gs. H. savas pozīcijas Baltijas jūrā pilnīgi pazaudēja. Dānija no H. jūga atbrīvojās, bet Krievija, Polija, Lietuva un Zviedrija izveidojās par spēcīgām monarhijām. Savukārt jūras tirdzniecībā pirmo vietu ieguva tirdzn. ar Ameriku, kurā H. nepiedalījās. H. locekļu skaits strauji samazinājās (1669 to bija tikai 6), bet, sākot ar XVIII gs., par H. pilsētām sauca tikai Lībeku, Brēmeni un Hamburgu.
Lit. Daenell E., Die Blütezeit der deutschen Hanse, 1-2, Berlin, 1905-06; Dollinger Ph., La Hanse, Paris, 1964.
T. Zeids
Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1.sējums, 623.lpp.
Ievietots: 26.05.2003.