Ģedimins, Lietavas dižkunigaikštis, 1316-40 vai 41, apvienoja savā varā nevien leišus, bet ari daudzas krievu zemes - Grodņas, Polockas, Minskas, Pinskas, Vitebskas u.c. apgabalus. Ģ. centās izplatīt savu varu vēl citās krievu zemēs, g.k. Pliskavas un Novgorodas. Šāda politika nevarēja būt patīkama Maskavas valdniekiem, kas patlaban bij uzsākuši krievu zemju apvienošanu. Tomēr Ģ-a attiecības ar Maskavu vēl bij diezgan labas, ko pierāda, starp citu, tas, ka tās valdnieks Sīmanis 1333 apprecēja Ģ-a meitu Aigusti (pareiztic. Anastasiju). Galveno vērību savā ārējā politikā Ģ. piegrieza cīņai ar Livonijas ordeni. Sadarbībā ar poļiem viņa kaŗaspēks 1331 smagi sakāva vācu bruņniekus kaujā pie Polovciem. Ģ. jaucās iekšā ari Livonijas valstiņu savstarpējās cīņās un pabalstīja Rīgas virsbīskapu un pilsētu cīņā ar ordeni. Iekšējā politikā Ģ rūpējās par tirdzniecības un amatniecības attīstību savā valstī, starp citu, aicinot vācu amatniekus un tirgotājus un atļaujot tiem lielas tiesības. Viņa laikā Lietavā attīstījušās pirmās pilsētas. Ģ-am piedēvē Viļņas dibināšanu (1320), ko viņš pacēlis par savas valsts galvas pilsētu. Ticības lietās Ģ. bijis iecietīgs. Pats turēdamies pie savu tēvu ticības, viņš nelika savā valstī šķēršļus pareizticībai un katolismam (piem., Viļņā jau 1324 pieminētas 2 katoļu baznīcas un klosteŗi). Viņa dēls Narimunts Gļebs bij jau pārgājis pareizticībā. Ģ. krita, aplencot kādu vācu bruņnieku cietoksni. Valsti sadalīja savā starpā viņa 6 dēli.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 6.sējums, 11091.-11092. sleja.
Ievietots: 09.12.2003.