Dieva tiesa, viduslaikos tiesāšanas paņēmiens spriest par apsūdzētā vainu vai nevainību ar D. palīdzību, pie kam viņa atbildes uz konkrētiem jautājumiem t. iztulkoja pēc zināmām prezumpcijām. Piem., t-as noliktā divkaujā uzveikto uzskatīja par vainīgo, bet uzvarētāju par taisno. D. t. notika garīdznieka vadībā, vai nu pilnīgi, vai pa daļai baznīcā, vai kādā citā svētā vietā. D. t. lēmumu nevarēja pārsūdzēt, un tas bij stiprāks pierādījums nekā zvērasts. Jau pirms vācu okupācijas 12. gs. Livonijas iedz. pazina D. t. - starp citu, likteņa zirga sprieduma veidā, ko viņš izdarīja, ceļot labo vai kr. priekškāju. Zobenbrāļi ieveda jaunkristītiem dzelzs pārbaudījumu (sk.) sevišķi robežu prāvās, bet inkvizīcijas t. 16-18. gs. raganām un burvjiem ūdens pārbaudījumu (sk.).
Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 489.lpp.
Ievietots: 27.01.2004.