[1955.gada 21.janvārī]
______________________________________________________________

Laikā no 1941. līdz 1949.g. pavisam tika veiktas trīs masveida izsūtīšanas operācijas ar kopējo izsūtīto skaitu vairāk nekā 60 000 cilvēku. Precīzu skaitu noskaidrot neizdevās, jo LPSR IeM esošie dati par 1941.gada operāciju ir aptuveni.

Pirmā operācija tika veikta 1941.g. jūnijā, kad IeM orgāni no Latvijas PSR izsūtīja bijušo tirgotāju, Latvijas buržuāziskās valdības augstāko ierēdņu, policistu u.tml. ģimenes. Kopumā apmēram 18-19 tūkstošu cilvēku, par kuriem (vairākumā gadījumu) LPSR IeM ir uzraudzības, bet reizumis arī izmeklēšanas lietas (vairāk nekā 6,5 tūkstoši lietu).

Parasti šo ģimeņu galvas tika arestētas, tiesa, bez prokurora sankcijas, un etapētas uz nometnēm Padomju Savienības iekšienē, kur pret vairākumu no viņām tika iesāktas krimināllietas, kuras vēlāk vai nu tika pārtrauktas arestētā nāves dēļ, vai arī nosūtītas PSRS IeM Sevišķās apspriedes izskatīšanai, kur šīs personas tika notiesātas kā “sociāli bīstams elements” vai “par kontrrevolucionāru darbību” ar brīvības atņemšanu no 5 līdz 10 gadiem.

Vienlaikus ar ģimenes galvas arestu un etapēšanu uz nometni apcietinātā ģimene tika izsūtīta no Latvijas PSR, bet īpašums faktiski konfiscēts un nacionalizēts, lai gan bez likumdošanas akta par to.

Mums neizdevās noskaidrot, vai bija kaut kādi valdības lēmumi par šī kontingenta izsūtīšanu, bet specnometinājumā šīs ģimenes atrodas, tikai pamatojoties (labākajā gadījumā) uz Latv. PSR VDM lēmuma “Par izsūtīšanu” kopiju, bet reizēm nav pat šī “dokumenta”; retos gadījumos lietā ir tikai izsūtīšanu izdarījušās personas ziņojums, ka viņš tādus un tādus ir izsūtījis, bet, kāpēc un kādu iemeslu dēļ, nav zināms.

Vairākumā gadījumu šo ģimeņu galvas sen mirušas, mirušas arī viņu sievas un pašlaik nometinājumā atrodas arestēto bērni vai radinieki, kuri savās daudzajās sūdzībās lūdz viņiem izskaidrot, vai tiem ilgi būs jāatrodas nometinājumā citu vainas dēļ, ja vispār tāda ir bijusi noteikta. Arestēto bērni vai radinieki ļoti bieži jau ir izveidojuši jaunas ģimenes, bet turpina atrasties specuzskaitē. Ir fakti, kad miruša apcietinātā sieva no jauna apprecējusies, viņai ir bērni no jaunās laulības, bet viņa tomēr ir specnometinātā. Vēl vairāk, saskaņā ar PSRS Ministru Padomes lēmumu PSRS iekšlietu ministrs 1954.g. 16.VII izdevis pavēli nr.00597, pamatojoties uz kuru specnometināto bērni, kuri dzimuši pēc 1937.g. 31.XII, ir noņemti no specnometinājuma. Tādā veidā bērns, kuram izvešanas brīdī no Latvijas PSR bija 3, 5 gadi, ir noņemts no specnometinājuma un ir brīvs pilsonis, bet bērnam, kuram izsūtīšanas brīdī bija 4, 5 vai vairāk gadu, jāpaliek specuzskaitē, kas arī rada lielu skaitu sūdzību.

Otrā masveida izsūtīšanas operācija tika veikta 1945.g. februārī, kad no Rīgas pēc bijušā PSR Savienības valsts drošības ministra vietnieka Merkulova mutiska rīkojuma tika izsūtīti 675 vācu tautības cilvēki un personas bez pilsonības. Nekādas personiskās lietas par šiem izsūtītajiem vispār netika uzsāktas, un LPSR IeM atrodas tikai šo personu saraksts, kuru neviens nav parakstījis, uz kura ir nezin kā uzraksts ar zīmuli - “izsūtīti pēc Merkulova mutiska rīkojuma” -, un viss. Uz kāda pamata šīs personas bija izsūtītas un pašlaik atrodas specuzskaitē, nav zināms.

Trešā masveida operācija tika veikta 1949.g. 24.-25.martā, kad no Latvijas PSR bija izsūtīti vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēku (kulaku, legalizējušos bandītu, notiesāto nacionālistu u.tml. ģimenes).

Kulaku elementu izsūtīšana tika veikta saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1949.g. 17.III lēmumu nr.282 ps, turklāt šajā lēmumā nebija norādītas ne konkrētas pazīmes, pēc kurām varētu noteikt kulaku saimniecību, ne arī konkrētas personas, kuras paredzēts izsūtīt. Faktiski kulaku saimniecību un izsūtāmo personu noteikšanu veica LPSR VDM orgāni, turklāt kulaku saimniecību noteikšanas pamatkritērijs bija arhīva ziņas par iedzīvotāju tautsaimniecisko uzskaiti, kuru veica Latvijas buržuāziskā valdība 1939.g., t.i., dati, kuri izsūtīšanas brīdī bija desmit gadus veci un izraisīja šaubas par to pareizību. Tomēr daudzās lietās nebija atrodamas arī šīs ziņas, un to vietā lietās atrodas LPSR VDM apriņķa nodaļas priekšnieka sastādītas izziņas par tās vai citas saimniecības ieskaitīšanu kulaku saimniecību skaitā 1947.-1948.g., ko veikusi apriņķa vai pagasta izpildkomiteja.

Pēc kādām pazīmēm tāda saimniecība tika ieskaitīta kulaku skaitā, norādīts netika. Tāpat nebija norādīts, vai šī saimniecība vēlāk netika izslēgta no kulaku saimniecību skaita. Tāpat VDM a[priņķa] n[odaļa] noteica arī šo kulaku ģimenes locekļus, izsūtīto lietās atrodas šo pašu orgānu sastādīti izraksti no pagastos esošo saimniecību aprakstiem. Lietās atrodas arī VDM a[priņķa] n[odaļas] izziņas par to, ka neviens no izsūtīšanai paredzētajiem ģimenes locekļiem nav dienējis un nedien Padomju armijā un partizānos.

Tādā veidā vietējie varas orgāni un padomju aktīvs būtībā bija atstumts no kulaku elementu, kuri traucēja kolektivizācijas veikšanu Latvijas PSR, atklāšanas.

Izskatot šīs kategorijas izsūtīto sūdzības, noskaidroti daudzi acīm redzami veselas rindas ģimeņu nepareizas izsūtīšanas no Latvijas PSR fakti, tāpat arī noskaidroti tās vai citas saimniecības spēcīguma falsifikācijas fakti. Bieži vienas saimniecības vietā izsūtīja citu, kulaku vietā izsūtīja kalpus, izsūtīja karavīru ģimenes, ģimenes tika izšķirtas - bērni izsūtīti, bet vecāki palikuši šeit vai arī otrādi. Bija gadījumi, kad, ģimenes galvam izciešot 1-2 gadus ilgu brīvības atņemšanas sodu, viņa ģimene tika izsūtīta. Pašlaik viņš ir no ieslodzījuma atbrīvots, sodāmība viņam noņemta, dzīvo viņš Latvijas PSR, bet viņa ģimene - specnometinājumā. Izsūtīti bezpalīdzīgi sirmgalvji invalīdi, kuri nespēj paši sevi uzturēt, utt.

Par kontrrevolucionāro darbību notiesāto un legalizējušos vai “darbojošos” bandītu ģimeņu izsūtīšana arī tika veikta bez likumdošanas vai tiesvedības akta, bet tikai vēlāk, pēc 5-6 mēnešiem, par faktiski izsūtītajām personām tika sastādīti PSRS VDM Sevišķās apspriedes lēmumi par viņu izsūtīšanu.

Tāpat kā kulaku elementu, arī nacionālistisko elementu un izsūtāmo viņu ģimenes locekļu sastāva noteikšanu veica Latv. PSR valsts drošības orgāni. Tiesa, šos slēdzienus bija sankcionējis republikas prokurors. Par šo izsūtīto kategoriju uzmanību piesaista šādi fakti.

Izsūtīta it kā aktīva bandīta ģimene, bet vēlāk noskaidrots, ka šis cilvēks nekad nav bandā atradies, bet vienkārši izvairījies no iesaukuma Padomju armijā un atradies nelegālā stāvoklī.

Izsūtīta legalizēta bandīta ģimene ar viņu priekšgalā, lai gan viņš legalizējies pēc LPSR iekšlietu ministra uzaicinājuma un konkrēta noziedzīga darbība viņa atrašanās laikā bandā noskaidrota netika, un līdz pat izsūtīšanas dienai viņš strādāja sabiedriski derīgu darbu.

Izsūtītas uz 5 gadiem ar brīvības atņemšanu notiesātu personu ģimenes. Pašlaik šīs personas ir atbrīvotas, sodāmība noņemta, viņas ir brīvi pilsoņi, bet viņu ģimenes atrodas nometinājumā.

Tāpat kā kulaku elementu izsūtīšanā, arī te bija ģimeņu izšķiršana, nepareizas izsūtīšanas fakti utt.

Izskatot sūdzības specnometināto lietās, tiek noskaidroti visrupjāko pārkāpumu fakti, kas pieļauti kā materiālu noformēšanā, pašā izsūtīšanā, tā arī sūdzību izskatīšanā Latvijas PSR VDM. Kā piemērs tam ir šādi fakti:

1949.g. 25.martā no Valmieras apriņķa “Sildziņu” mājām (uzskaites lieta nr.17031) tika izsūtīta Alfrēda Martinsona un viņa māsas Almas Kušķes ģimene, kopskaitā 4 cilvēki, jo pēc Latv. PSR VDM darbinieka sastādītās izziņas 1939.g. Martinsons savās mājās it kā izmantojis 3 gada kalpu darbu. Pēc Martinsona sūdzības 1950.g. VDM tika izdarīta pārbaude, kura noskaidroja, ka Alfrēds Martinsons nekad algotu darbaspēku nebija izmantojis un viņa saimniecība bija mazturīga - 5 ha aramzemes, 5 ha pļavas un 10 ha purva un krūmāju. Neraugoties uz šīm ziņām, Latv. PSR VDM vadība atteica viņam lietas pārskatīšanu, un tikai pēc otrās sūdzības - 1954.g. 30.martā - Latv. PSR Ministru Padome pēc Latv. PSR IeM ierosinājuma Martinsona-Kušķes ģimenei izsūtījumu atcēla.

Tāpat nelikumīgi izsūtījumam tika pakļauta Jankaiša ģimene (uzskaites lieta nr.16226). Lietā tāpat atrodamas LPSR VDM darbinieku parakstītas izziņas par to, ka Liepājas apriņķa Aizvīķu pagastā Pēterim Jankaitim piederošajās “Peķeļu” mājās izmantots algots darbaspēks un ka neviens no Jankaiša ģimenes Padomju armijā nav dienējis un nedien. Pēdējo izziņu parakstījis bij. LPSR VDM Liepājas a[priņķa] n[odaļas] priekšnieks Jaunpetrovičs. Aizturēto aptaujas lapā, kas sastādīta, izsūtot ģimeni, Pēteris Jankaitis norādīja, ka viņa dēls, dienēdams Padomju armijā, kritis kaujās ar vācu iebrucējiem, un, neraugoties uz to, Pēteris Jankaitis, viņa sieva Anna un viņu meita Elvīra Elfrīda tika nogādāta uz izsūtāmo ešelonu, bet, tā kā sirmgalvji bija slimi un bezpalīdzīgi, viņi ešelonā ievietoti netika, un izsūtīta izrādījās tikai viņu meita Elvīra Elfrīda. Pēc specnometinātās Elvīras Elfrīdas Jankaites sūdzības LPSR IeM izdarīja pārbaudi, un tika noskaidrots, ka, pirmkārt, Jankaiši nekad nav bijuši kulaki un algotu darbaspēku savā saimniecībā nebija izmantojuši, lietā esošā izziņa par to neatbilst patiesībai, otrkārt, ka izsūtītās brālis tiešām kritis frontē kaujās ar vācu iebrucējiem un viņu māte - Anna Jankaite, kuru bija paredzēts izsūtīt, saņem no valsts pabalstu par bojā gājušo dēlu.

Ar 1954.g. 30.marta LPSR Ministru Padomes lēmumu Elfrīdai Jankaitei specnometinājums tika atcelts.

Tajā pašā apriņķī un pagastā noticis arī Pētera Cimmera 6 cilvēku lielās ģimenes nelikumīgas izsūtīšanas fakts no “Burvīšu” mājām, kurš arī it kā izmantojis kalpu darbu un tam neesot bijuši Padomju armijā dienējuši ģimenes locekļi. Specnometinātās Vallijas Cimmeras 1950.g. LPSR VDM iesniegtā sūdzība netika apmierināta, un lietas pārskatīšanu viņai atteica. LPSR IeM 1954.g. veiktajā pārbaudē uz vietas tika noskaidrots, ka “Burvīšu” saimniecībā algots darbaspēks nekad nav izmantots, ka Pētera Cimmera dēls Žanis Cimmers dienējis Padomju armijā.

Ar LPSR Ministru Padomes 1954.g. 18.X lēmumu specnometinājums šai ģimenei atcelts.

Analoģiskus faktus varētu minēt ļoti daudz. Tā lietā nr.15274 Kuldīgas apriņķī kulaka vietā tika izsūtīta viņa kalpa ģimene. Lietā nr.15139 par kulaka Jāņa Rumbenieka ģimeni, kurai it kā piederējuši 34 ha zemes un kura ekspluatējusi kalpu darbaspēku, LPSR IeM 1954.g. pārbaudē noskaidrots, ka Rumbeniekam piederējuši nevis 34 ha zemes, bet tikai 3 ha zemes, un skaidrs, ka arī darbaspēku viņš neizmantoja. Rumbenieks iesniedza sūdzību vēl 1951.g., uz kuras ir LPSR VDM vadības rezolūcija par atteikumu pārskatīt lietu, lai gan jau toreiz bija zināms, ka ģimene izsūtīta kļūdas dēļ.

Raksturīgs formālas, bezjūtīgas, lai neteiktu vairāk, attieksmes piemērs, noformējot izsūtīšanas dokumentus, ir lieta nr.11474, kad LPSR VDM noformēja materiālu par Pētera Rogāļa ģimeni kā kulakiem - it kā Daugavpils apriņķa Krustpils pagasta “Rogāļu” māju saimniekiem. Pēc sūdzības veiktajā pārbaudē tika noskaidrots, ka tiešām “Rogāļu” mājas piederējušas kulakam Pēterim Rogālam - bijušajam Tukuma pagasta vecākajam, kurš kopā ar ģimeni bija izsūtīts no Latvijas PSR vēl 1941.g., un 1949.g. izsūtīta izrādījās trūcīgā zemnieka - viņa uzvārda brāļa Pētera Rogaļa ģimene.

Ir gadījumi, kad pēc pārbaudes IeM un Latv. PSR prokurors izdara slēdzienu, ka tā vai cita nacionālista ģimene bijusi izsūtīta kļūdaini, nepareizi, un liek priekšā PSRS IeM noņemt tādu ģimeni no specuzskaites. Tomēr daudzās tādās lietās PSRS IeM 4.specdaļa atsakās veikt lietas pārskatīšanu, motivējot, ka “šādu kategoriju personu noņemšanai no specuzskaites pagaidām neesot pamata” (lieta nr.26273 par Rumbu un Ozolu).

Tikai 1954.gadā, kad pēc būtības uz sūdzību pamata sākta lietu pārskatīšana, izsūtījums atcelts jau apmēram 2 tūkstošiem cilvēku.

1. Izvirzīt jautājumu attiecīgajiem orgāniem par visu specnometināto bērnu, kuriem izskatīšanas brīdī nebija 16 gadu, noņemšanu no specuzskaites.

2. Izvirzīt jautājumu PSRS IeM un prokuroram par tiesību piešķiršanu galīgai jautājuma atrisināšanai par to personu noņemšanu no specuzskaites, kuras tika izsūtītas no Latv. PSR 1941.g.

3. Izveidot komisijas pie LPSR Ministru Padomes un IeM visu Latvijas PSR 1945.-1949.g. izsūtīto personu lietu pārskatīšanai ar obligātu ziņu pārbaudi uz vietas pēc Valsts arhīva un krimināllietu datiem.

Latvijas KP CK nodaļas instruktors

Vasiļjevs

LPSR prokuratūras
speclietu prokurora pal[īgs]

Kuzņecovs

LPSR IeM 1.specdaļas
priekšn.

Karpačs

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.20, 102.-112.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 18.apr., 40.a l., 58.-64.lp.

Ievietots: 03.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV