Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums nr.761 Par budžu saimniecību pazīmēm, un kādā kārtībā tām uzliekami nodokļi.

[1947. gada 27. augustā]
____________________________________________________________________

Saskaņā ar PSR Savienības Ministru Padomes 1947.gada 17.augusta lēmumu nr.2874 un Latvijas PSR Ministru Padomes 1947.gada 27.augusta lēmumu nr.760 “Par nodokļu uzlikšanu Latvijas PSR zemnieku saimniecībām” Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Par budžu saimniecībām uzskatīt tās saimniecības, kurām pēc Latvijas PSR teritorijas atbrīvošanas no vācu okupācijas bijusi viena vai vairākas šādas pazīmes:

a) pastāvīgi nodarbināja vai nodarbina algoto darbaspēku lauksaimniecībā vai rūpniecībā;

b) sistemātiski nodarbināja vai nodarbina sezonas vai dienas strādniekus lauksaimniecībā vai rūpniecībā;

c) sistemātiski izmantoja citu pilsoņu darbaspēku: uz ļoti smagiem noteikumiem liekot atstrādāt par aizdotiem zirgiem, produktiem, sēklu vai lauksaimniecības mašīnām;

d) sistemātiski saņēma ienākumus naudā vai graudā no tām piederošo komplicēto lauksaimniecības mašīnu (traktoru, lokomobiļu, komplicēto un puskomplicēto kuļmašīnu) izmantošanas citās saimniecībās;

e) sistemātiski saņēma vai saņem ienākumus no dzirnavām, sviesta kuļmucas, grūbu gaņģa vai kāda cita uzņēmuma, ko darbina ar mehānisku, ūdens vai tvaika spēku, kā arī no minēto uzņēmumu iznomāšanas;

f) saņēma vai saņem ienākumus no iepirkšanas, atkalpārdošanas vai augļošanas.

2. Budžu saimniecībām pieskaitīt arī tās saimniecības, kas Latvijas PSR teritorijas okupācijas laikā paņēma sev atpakaļ zemi vai mantu, kas tām bija nacionalizēta 1940.-1941.g. zemes reformā un atkal atsavināta zemes reformā pēc Latvijas PSR teritorijas atbrīvošanas no vācu okupācijas, kā arī vācu fašistisko okupantu aktīvo atbalstītāju saimniecības.

3. Nav pieskaitāmas budžu saimniecībām šādas saimniecības:

a) kas nodarbina algoto darbaspēku sējas vai ražas novākšanas laikā vienīgā darbspējīgā ģimenes locekļa slimības dēļ, kā arī saimniecības, kurās vienīgais darbspējīgais ģimenes loceklis izpilda vēlētu amatu vai atrodas Padomju armijas rindās, ja ģimenē nav citu darbspējīgo locekļu;

b) kas nodarbina vienu algotu palīgstrādnieku saimniecībās, kuras nodarbojas ar mājamatniecību un tādēļ nepieciešams ne vairāk kā viens palīgstrādnieks;

c) kas vasarā nodarbina algotus ganus tikai lopu ganīšanai;

d) kam pieder zirgu kuļmašīnas, ja trūkst citu šā lēmuma 1. un 2.punktā minēto budžu saimniecības pazīmju.

4. Pilsētām pielīdzinātās apdzīvotās vietās budžu saimniecību lauksaimniecības ienākumi un rūpnieciska rakstura saimniecību ienākumi apliekami pēc PSR Savienības Augstākās Padomes Prezidija 1943.gada 30.aprīļa dekrēta “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta, ņemot vērā faktiskos minētā veidā gūtos ienākumus.

5. Budžu saimniecību sarakstus laukos sastāda pagastu izpildkomitejas un apstiprina apriņķu izpildkomitejas.

Budžu saimniecību sarakstus pilsētās sastāda: Rīgā - rajonu izpildkomitejas un apstiprina pilsētas izpildkomiteja; Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Ventspilī - sastāda un apstiprina pilsētas izpildkomiteja, bet pārējās apriņķu pakļautības pilsētās - sastāda pilsētas izpildkomiteja un apstiprina apriņķa izpildkomiteja.

6. Uzlikt par pienākumu apriņķu un pilsētu izpildkomitejām stingri kontrolēt, vai budžu saimniecību sarakstus sastāda pareizi, un sekot, lai no tām termiņos piedzītu nodokļus.

7. Noteikt, ka sūdzības par nepareizu pieskaitīšanu budžu saimniecībām iesniedzamas apriņķa izpildkomitejai.

Šā lēmuma 8.pantā minēto nodokļu maksātāju sūdzības par nepareizu pieskaitīšanu budžu saimniecību kategorijai iesniedzamas caur apriņķa izpildkomiteju Latvijas PSR Ministru Padomei.

 

8. Protokola veidā:

a) ja budžu saimniecībā ir ģimenes locekļi, kas apbalvoti ar ordeņiem, Padomju armijas virsnieki, Tēvijas kara invalīdi - pensionāri, bijušie partizāni vai arī ja budžu saimniecība pieder Tēvijas kara frontēs kritušo karavīru atraitnēm un bāreņiem, jautājumu par lauksaimniecības nodokļa uzlikšanu šādām saimniecībām šajā lēmumā noteiktajā kārtībā katrā atsevišķā gadījumā izlemj Latvijas PSR Ministru Padome.

Lai sagatavotu priekšlikumu lauksaimniecības nodokļa uzlikšanai budžu saimniecībām saskaņā ar šo lēmumu, nodibināt šāda sastāva komisiju: Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks b. Ronis, Latvijas PSR finansu ministrs b. Tabaks un Latvijas PSR lauksaimniecības ministra vietnieks b. Grumslis;

b) apstiprināt Latvijas PSR Finansu ministrijas apkārtrakstu “"Par budžu saimniecību aplikšanas kārtību Latvijas PSR teritorijā”.

Latvijas PSR Ministru Padomes
priekšsēdētājs

V.Lācis

Latvijas PSR Ministru Padomes
lietu pārvaldnieks

I.Bastins

________________________________________________________________

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.10, 70.-71.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 270.f., 2.apr., 396.l., 126.-128.lp.

Skatīt arī: Izvilkums no Latvijas PSR prokurora A. Mišutina ziņojuma par pārkāpumiem Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma Par budžu saimniecību pazīmēm, un kādā kārtībā tām uzliekami nodokļi īstenošanas gaitā. (dokumenta tulkojums latviešu valodā)

Ievietots: 02.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV