Berķis Krišjānis, ģenerālis, dz. 26.40.1884 Bauskā, rentnieka dēls. 1903 iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1906; iecelts par podporučiku 2.Somijas strēlnieku pulkā Helsingforsā. 1909 paaugstināts par poručiku, 1913 par štāba kapteini. Pasaules kaŗa sākumā komandēja rotu, vēlāk bataljonu; piedalījās visās kaujās A. Prūsijā un tuvākā Krievijas pierobežas rajonā. 1917 paaugstināts par pulkvedi-ltn. un uz paša vēlēšanos pārcelts uz 6 Tukuma latv. strēlnieku pulku par bataljona komandieri; piedalījās Rīgas aizstāvēšanas kaujās. Par pretošanos lielinieku revolucionārai komitejai arestēts un atstādināts no pulka komandēšanas; pēc atsvabināšanas aizbēdzis uz Somiju; 1918 aizbraucis uz Krieviju, no kurienes kā bēglis caur Lju un Igauniju vācu okupācijas laikā atkal atgriezies atpakaļ Somijā. Ljas atbrīvošanas kaŗam iesākoties, B. ieradās Rēvelē, iestājās Ljas armijā un iecelts par latv. rezerves bataljona, vēlākā 2. Cēsu pulka komandieri. Cīnījies pret lieliniekiem, landesvēru un dzelzdiviziju. 1919 iecelts par Latgales divizijas komandieri, piedalījies visās Rīgas aizstāvēšanas un atbrīvošanas kaujās, kā ari Jelgavas, Kurzemes un Latgales atbrīvošanas kaujās, pie kam bez Latgales divizijas komandējis ari 1. Liepājas, 2. Ventspils, 5. Cēsu kājnieku pulkus un Latgales partizānu pulku. Par kaujas nopelniem 1919 paaugstināts par pulkvedi, 1925[*] par ģenerāli. B. apbalvots ar Lāčplēša kaŗa ordeņa visām šķirām un daudziem ārvalstu ordeņiem.
[*] Latviešu konversācijas vārdnīcā kļūdaini kā paaugstināšanas gads norādīts 1922. (Historia.lv redakcijas piezīme.)
Latviešu konversācijas vārdnīca. 2.sējums, 2160.-2161. sleja.
Ievietots: 14.06.2001.