Bergmanis Gustavs, 1749-1814, teologs, studējis Leipcigā; no 1771 mācītājs Āraišos, 1780 Mazsalacē, no 1785 līdz savai nāvei Rūjienā, kur ierīkoja grāmatu spiestuvi; savā bibliotēkā savāca pēc iespējas visas latv. grāmatas; izdeva pirmos latv. tautas dziesmu krājumus: Sammlung ächt lettischer Sinngedichte (Rujen 1807), Zweite Sammlung lettischer Sinn- oder Stegreimgedichte (Rujen 1808). 1792-1800 sastādīja Vidzemes kalendāru; bez tam sprediķu grāmatu (1795), garīgas dziesmas, Manceļa sprediķu grāmatas piekto un Bībeles trešo izdevumu. 1787 iecelts muižnieku kārtā; bijis Vidzemes virskonsistorijas asesors. Jau Āraišos praktizējis baku potēšanu pēc pašatrastas metodes; savā laikā potējis 12000 cilvēkus. Uz ķeizara Aleksandra I pavēli viņa metodi izpētīja ārstu kollēģija un piesprieda godalgu.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 2.sējums, 2143. sleja.
Ievietots: 14.06.2001.