Bergmanis Gustavs, 1749- 1814, baltvācu mācītājs, dz. 28.3. Ādažos, mācītāja dēls. Mācījās Veimāras klasiskajā ģimn., 1761-70 studēja teoloģiju Leipcigas U, Gētes studiju biedrs. 1771-80 mācītājs Āraižos, 1780-85 Mazsalacā, 1785- 1814 Rūjienā. Jau Āraižos savas draudzes loc. sniedza medicīnisku palīdzību un izcēlās ar uzlabotu baku potēšanu, vakcinēdams ap 8000 bērnu. Pēc Krievijas ķeizara Aleksandra I pavēles viņa metodi pārbaudīja ārstu kollēģija un 1802 piesprieda zelta medaļu. 1787 iecelts muižnieku kārtā, 1806 par Maskavas zinātņu b-bas goda biedru, 1807 par Vidzemes konsistorijas garīgo piesēdētāju latv. daļai. Rūjienā ierīkoja savu spiestuvi, kas sagatavoja 156 izdevumus. Starp tiem bija pirmie iespiestie latv. tautasdziesmu krājumi: Sammlung ächt lettischer Sinngedichte (1807) ar 283 un Zweyte Sammlung lettischer Sinnoder Stegreifs Gedichte (1808) ar 249 dziesmām un 3 mīklām. 1792-1800 izdeva Vidz. kalendāru, bez tam rūpējās par garīgo rakstu grāmatām latv. val., interesējās par Baltijas vēsturi, ģeogr. Un latv. leksikografiju. Pasaules uzskatā racionālisma pārstāvis. - Lit.: A. Švābe, Kāda mācītāja dzīve (1958).
Latvju enciklopēdija. 4.sējums, 23.lpp.
Ievietots: 06.01.2003.