Bārklajs de Tolli (Barclay de Tolly Michael Andreas, 1761. 24. XII Liellugažos – 1818. 25. V Šileičenē pie Insterburgas Prūsijā) – vācbaltu izcelsmes Krievijas ģenērālfeldmaršals. Ģimene ir normaņu-skotu izcelsmes, 17. gs. ieceļojusi Rīgā. Jau agri B. aizsaukts pie radiniekiem uz Pēterpili, kur iestājās kaŗa dienestā 8 g. vecumā. 1786 bija jau ltn. un 1788 kapt., piedalījās kr.-turku kaŗā un Somijas kampaņā pret zv. 1788-1790; 1794 piedalījās kaŗā pret Napoleonu I, Preisišeilavas kaujā smagi ievainots. 1808 viņš piedalījās Somijas kampaņā un 1809 ar savām vien. pārgāja pāri aizsalušajam Botnijas līcim uz Zviedr. Bija 1809-10 Somijas ģen. gub., 1810-23 Kriev. kaŗa min. un senātors, cīnījās pret korupciju un org-jas trūkumu, pārorg. armiju. 1812. III B. kļuva Kriev. I armijas kom-ris cīņai pret Napoleonu I, mēģināja lielā pārsvarā esošos fr. spēkus nokausēt, arvien tālāk tos ievilinot Kriev. territorijā, bet viņam bija jāpārvar ķeizara Aleksandra I iejaukšanās un kr. intrigas. Pēc Smoļenskas sakāves B. bija jāuzņemas arī II kr. armijas komandēšana. Atstādināts no augstākās komandas, Borodino kaujā komandēja centra un labā spārna kr. kaŗaspēku. Pēc feldmaršala Kutuzova iejaukšanās atstādināts no armijas, devās uz Vidz. ar „nodevēja” neslavu. Pēc Kutuzova neveiksmēm viņa stratēģiju atzina par pareizu, un 1813. II viņam uzdeva III Kriev. armijas komandēšanu, V Kriev.-Prūsijas armijas virspavēlniecību. XII viņu iecēla par grāfu. 1814 B. ieņēma Parīzi un ieguva ģenerālfeldmaršala pakāpi, 1815 viņu iecēla firsta kārtā, 1815-18 viņš komandēja Kriev. I armiju, pēc tam aizgāja pensijā un dzīvoja L-jā.
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 159.lpp.
Ievietots: 29.11.2005., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu