Latviešu leģiona
Generālinspektors

Dancigā, 22.nov. 1944.g.
N/l/D
Slepeni!

SS-Obergruppenführer'am Berger'am,
SS galvenās pārvaldes priekšniekam,
Berlīnē.

Augstākais SS un policijas vadītājs Ostland'ē un Runo, SS-Gruppenführer's Jeckeln's, ir nosūtījis augstākam SS un policijas vadītājam Weichsel'ē 454 latvju vīrus ievietošanai koncentrācijas nometnē Stutthof'ā. Šie vīri esot it kā piederējuši “Ģenerāļa Kureļa nacionālai armijai”. Cik man zināms, tad Kureļa cīņas grupa ir sastādīta pēc vācu iestāžu ierosmes un, šķiet, ar Obergruppenführer'a Jeckeln'a atļauju, no bijušiem latvju aizsargu organizācijas piederīgiem, ieskaitot tos zemes aizsardzībai un varbūtēji arī cīņai pret lieliniekiem - to aizmugures apgabalos.

Kā izriet no augstākā SS un policijas vadītāja Ostland'ē un Runo, Gruppenführer'a Jeckeln'a raksta koncentrācijas nometnes Stutthof komandantam, tad “ģen. Kureļa stābs” esot iesniedzis nepareizas ziņas par skaitlisko sastāvu, ka arī atkārtoti izdarījis neatļautas rekvizīcijas. Šī grupa esot uzņēmusi arī dezertieŗus no citam vienībam. Aiz šī iemesla augstākais SS un policijas vadītājs Ostland'ē un Runo “Kurela štāba” virsniekus ievietojis izmeklēšanas apcietinājumā, viņa ļaudis atbruņojis un pārvietojis uz Vāciju, dodot rīkojumu pret šiem vīriem neievadīt tiesas vajāšanu, bet 356 no tiem uz zināmu laiku ievietot koncentrācijas nometnē Stutthof'ā, jo tie it kā sastādoties no dažādu kaŗaspēka daļu, kā Leģiona, policijas u.c. dezertieŗiem. Pārējie 98 vīri kā bijušās Latviešu policijas iecirkņu dienesta piederīgie un jauneklīgi zenītartilerijas izpalīgi pārvietojami uz Konitz'u un nododami 15. (latv. Nr. 1) SS grenadieŗu divīzijai.

Lūdzu Jūsu palīdzību, lai arī šie 356 netiktu nodoti koncentrācijas nometnē, bet ietilpināti Leģionā. Šeit lieta negrozās ap dezertieŗiem šī vārda tiešā nozīmē, bet gan ap apgarotiem nacionālistiem un fanātiskiem cīnītājiem pret lieliniecismu. Lielākā tiesa šo vīru piederējuši Leģiona vienībām, kuŗas pārvestas uz Vāciju - un, tā kā tie uzskatījuši par savu svētāko pienākumu palikt Kurzemē ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu dzimto zemi, tad tie atpalikuši no savām vienībām. Daudzi no viņiem ir vairākas reizes ievainoti un saņēmuši arī dažādus apbalvojumus par drosmi cīņā pret lieliniecismu. Lielai daļai šo vīru nācies vācu kaŗaspēka ātrās atiešanas norisē no Latgales un Ziemeļvidzemes atstāt tur viņu ģimenes, par kuŗu likteni tie neko nezina. Šī iemesla dēļ šie ļaudis nebūtu uzskatāmi par dezertieŗiem, bet nododami kādai Leģiona rezerves vienībai, kur tos varētu pārbaudīt. Tikai pret patiesiem dezertieŗiem būtu ievadāma tiesas vajāšana. Lielāko daļu šo vīru nekādā gadījumā nevar darīt atbildīgu par dezertēšanu, bet atbildību nes vienīgi Kureļa kaujas grupas vadība, kuŗa šos vīrus ir vervējusi un pie tam tiem apgalvojusi, ka viņu iestāšanās Kureļa cīņas grupā ir likumīga, un ka tie ar to nekādu atbildību uz sevi neuzņemas. Arī šis apstāklis ir ņemams vērā, lai novērstu pārāk formālu pieeju lietai un pārāk asu soda līdzekļu pielietošanu. Šo vīru ievietošana koncentrācijas nometnē izsauktu pie tiem tikai sarūgtinājumu un iedarbotos demorālizējoši. Arī augstākais SS un policijas vadītājs Weichsel'ē - Gruppenführer's Katzmann's ir tādos pat ieskatos un ir pieprasījis SS-Obergruppenführer'am Glück'am šo vīru pārvešanu kādā no uztvērējām nometnēm, lai tur izdarītu vēlreizēju to pārbaudi.

Atļaujos piezīmēt, ka vēl pašreiz Kurzemē oficiālas personas un vācu iestādes izdara vervēšanu pretizlūkošanas uzdevumiem un partizānu darbībai ienaidnieka aizmugures apgabalos, kāds apstāklis var daudzus ļaudis novest bīstamā stāvoklī tamdēļ, ka slepenības saglabāšanas dēl vervēšanai jānotiek maskētā veidā un ļaudis bieži vien nezina, vai tā ir likumīga vai nelikumīga.

Lūdzu Jūsu rīcību

Avots: Bangerskis, R. Mana mūža atmiņas. 4.grāmata. Kopenhāgena: Imanta, 1960. 24.-25.lpp. 

Ievietots: 04.07.2001.

HISTORIA.LV