Baltu tautas, vairāku sīku tautu grupa A. Eiropā. Mūsu dienās pie b. t-ām pieder latvieši ar visām viņos sakusušām senākām ciltīm un leiši, bet senatnē ari tagad izzudušie aisti (sk.), viņu pēcteči (it īpaši savā d-du un r-mu daļā) senie prūši ar sembiem un vēlāk skalvjiem, kā ari prūšiem tuvu radniecīgie jātvingi, sūdāvi jeb sūdīni un galindi. Laikmetā no 6-12 g.s. b. t. apdzīvojušas nepārtrauktā etnoloģiskā vienībā teritoriju, ko dr. ierobežo Mazuru ezeri, r. Visla, zr. Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, z-os igauņu apdzīvotās zemes, za. un a. krievu territōrija. Robeža ar pēdējo, no 10 g.s. sākot, Latgales vidienē un d. atbilst apmēram tagadējai Ljas un Krievijas robežai un stiepās pāri Daugavai līdz tagadējam Viļņas apgabalam uz d-iem un a-iem no Viļņas, kur krievu territōrija pāriet baltkrievu apdzīvotos apvidos; no šīs vietas uz r-iem un dr. sākās b. t. d-u robeža ar baltkrieviem un viņu senčiem (sk. baltkrievu val.), - tagad šī robeža iet drusku citādāki; - dr. tā pārgāja, kā tagad, robežā ar poļu apdzīvotiem apgabaliem. Dažas b. t-u grupas dzīvojušas ari ārpus šīm robežām. Ir ziņas, ka apm. 9 g.s. vēl Polockā mituši kādas b. cilts piederīgie. Vēl 12 g.s. a. galindu mītnes iesniegušās tagad. Maskavas guberņas dr-os. Ar 13 g.s. b. t-u apdzīvotā territōrija sākusi mazināties, līdz sasniegusi tagadējo latv. un leišu apdzīvotos apvidus. Lit.: Būga, Lietuviu kalbos žodynas, LXI-LXXXIX; Tauta ir Žodis, II, 1-3; Ebert, Reallexicon, I, 335.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 1737.-1738.sleja.
Ievietots: 06.01.2003.