Balodis Jānis, ģenerālis, dz. 20.2.1881 Trikātas pag., 1898 iestājies kara dienestā; 1902 beidzis Viļņas kaŗaskolu. Piedalījies krievu-japaņu un pasaules kaŗā kā jaunākais virsnieks un rotas komandieris. 20.2.1915 kritis vācu gūstā. Ljas armijā no 1918 decemebŗa sākuma virsnieku rezerves rotas komand. Pēc Kalpaka nāves 6.3.1919 atsevišķā bataljona kom., vadījis to kaujās pie Ventas un Saldus; turpinādams Kalpaka iesākt darbu, Balodis izveidoja šo pirmo bruņoto spēku par spēcīgu Ljas armijas pamatu. Vācu zemes sargu pučs 16.4.1919 un Niedras valdības nodibināšana nostādīja Balodi grūtā stāvoklī. Nedrīkstēdams riskēt ar atklātu sacelšanos, Balodis tomēr paziņoja, ka Ljas armija atzīst tikai likumīgo Tautas padomes iecelto valdību. Palielinoties kaŗaspēka skaitam, Balodi iecēla par brigādes, vēlāk par d. grupas virspavēlnieku. Pēc armijas reorganizēšanas 1919 jūlijā, d. grupu pārdēvēja par Kurzemes diviziju, un B. iecēla par tās komandieri; Balodis vadīja diviziju a. frontē. Bermonta uzbrukuma laikā pēc ģen. Simansona atteikšanās Balodi iecēla virspavēlnieka amatā; 1920 sākumā paaugstināja par ģenerāli. Balodis apbalvots ar Lāčplēša kaŗa ordeņa visām šķirām un daudziem ārvalstu kaŗa ordeņiem. Līdz ar kaŗa izbeigšanos Balodis atstāja dienestu. 1925 Balodis ievēlēts Saeimā, aizsargu u.c. organizāciju goda biedrs.