Šim apbalvojumam ir sena vēsture. Kurzemes hercoga Jēkaba mazdēls hercogs Frīdrihs Vilhelms 1710.gada 13.maijā Liepājā parakstīja statūtus jaundibināmam Atzinības ordenim (l’ Orde de la Reconnaissance). Atzinības ordenim bija tikai viena šķira. Ordeni nēsāja ap kaklu platā, koši sarkanā lentā ar sudraba apmalojumu. Tā nēsāšana bija obligāta. Ordeņa nozīme bija balts emaljēts maltiešu krusts ar zelta lodītēm visos astoņos stūros. Krustam apkārt astoņi zelta gredzeni. Ordeņa priekšpusē ovālā vidus medaljonā - Kurzemes ģerbonis emaljā dabiskās krāsās, un krusta galos uzraksts: Pour les honnetes gens. Ordeņa otrā pusē vidus medaljonā monogramma F.W. (Friedrich Wilhelm). Ar hercoga Frīdriha Vilhelma nāvi jau 1711.gadā Atzinības ordenis faktiski beidza eksistēt.

Īsajā atzinības ordeņa pastāvēšanas laikā Kurzemē pavisam tika piešķirti 18 ordeņi. Atzinības ordenis bija pirmais un vienīgais Kurzemes ordenis.

Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), nevis ordenis, kā tas bija 1710.gadā, atjaunots 1938.gada 12.jūlijā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem. Atzinības krusta devīze - Pour les honnites gens (Goda prāta ļaudis).

Atzinības krustu piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedriskajā un kultūras darbā. Nopelni varēja izpausties uzcītīgā un uzticīgā valsts, pašvaldības un atklātības dienestā, katra godīga darba priekšzīmīgā izpildīšanā, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšanā un stiprināšanā.

1938. gadā atjaunotais Atzinības krusts nav vecā Atzinības ordeņa atdarinājums, kaut arī daļēji mainījies saglabā seno formu. Tas ir ar baltu emalju pārklāts Maltas tipa krusts ar zelta apmali. Krusta stūros ir astoņi zelta gredzeni, kas simbolizē astoņus Kurzemes hercogus, kuru laikā uzplauka hercogiste. Krusta centrā ir medaljons, tā aversā - Latvijas Republikas lielais ģerbonis un gadaskaitlis - 1938., reversā - Kurzemes hercogistes ģerbonis un gadaskaitlis - 1710. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Trīs krusta galos uz jostas leģendā ir ordeņa devīze - pour/les - honn/etes - ge/ns.

Ordeņa lente ir spilgti sarkana, ar sudraba iemalu. Ordenim bija piecas šķiras un četrju pakāpju goda zīmes. 1940.gada 26.februārī tika izdoti grozījumi Likumā par ordeņiem un goda zīmēm, noteicot, ka Atzinības krustam ir trīs pakāpju goda zīmes un vēl sevišķā divu lielumu I pakāpe.

Atzinības krusta ordeņa I un II šķiras zīmes lielums ir 85 mm, II - 49 mm, IV un V šķiras - 40 mm. Īpaša nēsāšanas kārtība bija izstrādāta tikai Atzinības krustam.

I šķiras ordeņa komplektā ir lielais krusts, kas nēsājams krūšu kreisajā pusē, un vēl vidējais krusts (49 mm), kas nēsājams 110 mm platā lentē pār labo plecu. II šķira ir lielais krusts, kas nēsājams krūšu kreisajā pusē, III šķira - vidējais krusts, kas nēsājams lentē ap kaklu, IV šķira - mazais krusts, kas piestiprināms pie ordeņa lentes ar rozeti un nēsājams piesprausts pie krūtīm kreisajā pusē. V šķira ir līdzīga ceturtajai, tikai lente ir bez rozetes.

Krusts piešķirts: I šķira 20 personām, II šķira 21 personai, III šķira 110 personām, IV šķira 341 personai, V šķira 1314 personām.

Goda zīmes diametrs ir 36 mm, bet sevišķajai pakāpei - 46 un 30 mm ar ozola vītni augšējā malā. I pakāpes - arī sevišķās pakāpes goda zīmes ir zeltītas, II pakāpes - sudraba, III - bronzas. Tās nēsāja trīsstūrainā ordeņa lentes salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes zīmes - lentē ap kaklu. Atzinības krusta goda zīmes aversā ir reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, reversā attēlots vanadziņš ar gredzenu ķetnās un apļveida leģendu - DOMAS UN DARBUS LATVIJAI. Ar atzinības krusta goda zīmēm apbalvotas: ar sevišķo pakāpi - 300, I pakāpi - 730, II pakāpi - 764, III pakāpi - 354 personas. Atjaunoto Atzinības krustu veidojis tēlnieks Gustavs Šķilters.

Priedītis Ē. Latvijas apbalvojumi un lāčplēši. Rīga: Junda, 1996.

Senatne un Māksla. 1937, 1, 131.-133.lpp.

Rīga © 2001. Gunārs Kušķis.

Ievietots: 04.06.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu

HISTORIA.LV