Atsevišķā studentu rota
- pēc 21.03.1919.: 3.Atsevišķā bataljona 1.rota
- viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām
______________________________________________________________________
1918.gada 23. novembrī Rīgā Viļa Olava komercskolā sanāca latviešu studentu sapulce, kas pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas Tautas padomi un Pagaidu valdību. 1918.gada 29.novembrī studentu korporācijas Selonia ģenerālsapulcē tika nolemts, ka korporācijas aktīvie locekļi nodod sevi Tautas apsardzības ministrijas rīcībā. Tādu pašu lēmumu 13.decembrī pieņēma studentu korporācija Tālavija. 16.decembrī V.Olava komercskolā notika otra studentu sapulce, kurā piedalījās arī tautas apsardzības ministrs Jānis Zālītis. Šajā sapulcē tika nolemts aicināt visus studentus iestāties nacionālajā karaspēkā. Selonis, Baltijas Tehniskās augstskolas Ķīmijas fakultātes students Reinholds Muške ierosināja veidot atsevišķu studentu rotu. Tika nodibināta komisija, lai lūgtu Apsardzības ministriju atļaut dibināt karaspēka vienību, kurā varētu iestāties studenti, kā arī citi brīvprātīgie. Rota tika nodibināta 1918.gada 20.decembrī, kad tika izdoti noteikumi par rotas dibināšanu un apstiprināts tās štats. Rotas sastāvā bija vairāk kā 210 vīru. Aptuveni puse no rotas personālsastāva bija piecu vecāko latviešu studentu korporāciju Lettonia (6), Selonija (51), Lettgallia (1), Tālavija (45) un Fraternitas Moscoviensis (kopš 1920.gada Fraternitas Lettica) (9) locekļi. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, kā arī skolu vecāko klašu audzēkņi. Par rotas komandieri iecēla kapteini Nikolaju Grundmani. Rotas apmācības notika Rīgas Latviešu biedrības zālē. Tā kā rotas saimniecības priekšniekam kapteinim Fridriham Zommeram bija plaši sakari pilsoniskajās aprindās viņam izdevās nodrošināt salīdzinoši labu rotas apgādi, t. sk., vienotu ietērpu - gaišus puskažociņus un franču parauga bruņucepures. Sākotnēji rotas apbruņojums sastāvēja no šautenēm un dažām patšautenēm.
Pagaidu valdībai 1919.gada 2.janvārī atstājot Rīgu, Studentu rotai uzdeva nodrošināt valdības apsardzi. Rīgu atstāja pēc dažādu avotu ziņām no 190 līdz 216 rotas karavīri. 5.janvārī rota pavadīja Pagaidu valdību uz Liepāju, kur ieradās 7.janvārī. Liepājā rotu ietērpa vācu armijas parauga uniformās ar nacionālajām zīmotnēm, dienesta pakāpju nozīmēm un kokardēm. 1919.gada janvārī rota Liepājā pildīja garnizona dienestu, bet vēlāk tika pārvesta no Liepājas Skodas virzienā, lai apsargātu dzelzceļa līnijas un tiltus. Februārī Studentu rotu nosūtīja uz Rudbāržiem pulkveža Oskara Kalpaka rīcībā, kur rota nonāca 15.februārī. Jau 17.februārī rota nokļuva frontē. Pēc ierašanās frontē vienību kā 3.rotu iekļāva Latviešu atsevišķajā bataljonā.
No 3.marta rota piedalījās Kurzemes atbrīvošanas cīņās. 6.martā rota tika iesaistīta incidentā pie Airītēm, kur krita rotas komandieris kapteinis N.Grundmanis. Par rotas komandieri iecēla kapteini Arturu Galindoms. 10.martā rota piedalījās Saldus, bet 21.martā Jaunpils ieņemšanā. 21.martā, kad Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par Latviešu atsevišķo brigādi, rotu iekļāva 3.Atsevišķajā bataljonā. Kādu laiku bataljona sastāvā palika tikai Studentu rota un neoficiāli šo bataljonu dēvēja par Studentu bataljonu (līdzīgi Neatkarības un Cēsu bataljoniem). 22.martā bataljons piedalījās Bateru kaujā, bet 24.martā cīņās Klīves pusmuižas rajonā. 29.martā 3.Atsevišķajā bataljonā iedalīja jaunu rotu, ko uzdeva komandēt Studentu rotas virsniekam kapteinim Paulam Zoltam (tā sauktā Zolta rota). Kapteinis A.Galindoms uzņēmās bataljona komandēšanu, bet par Studentu rotas komandieri iecēla kapteini Marku Ozolu. 22.maijā Studentu rota bataljona sastāvā piedalījās Piņķu kaujā. 23.maijā 3.atsevišķais bataljons kopā ar Latviešu atsevišķo brigādi iegāja Rīgā.
Kādu laiku studentu rota pildīja Rīgā garnizona dienestu, bet jūnija beigās ieņēma pozīcijas Austrumu frontē pie Atašienas stacijas. Šajās pozīcijās rota uzturējās aptuveni mēnesi. Šajā laikā visiem Studentu rotas karavīriem, kuriem bija pietiekoša izglītība tika piešķirta leitnanta pakāpe, un lielākā daļa rotas karavīru tika pārcelti uz dažādām militārām iestādēm un štābiem, bet vienība papildināta ar brīvprātīgajiem un mobilizētajiem tika pārdēvēta par 3.Atsevišķā bataljona 1.rotu. 1919.gada augustā 3.Atsevišķo bataljonu pievienoja 3.Jelgavas kājnieku pulkam, un bijušo Studentu rotu pārdēvēja par 3.Jelgavas kājnieku pulka 1.rotu. 1931.gada 14.janvārī 3.Jelgavas kājnieku pulka 1.rotai piešķīra Atsevišķās rotas nosaukumu.
Brīvības cīņu laikā krituši 12 Studentu rotas karavīri, starp tiem Studentu rotas sastāvā:
kapteinis Nikolajs Grundmanis (kritis
06.03.1919. pie Airītēm)
virsleitnants J.Bremšmits (kritis 16.03.1919. pie Jaunpils)
leitnants Aleksandrs Baginskis (kritis 22.03.1919. pie Bateriem)
kareivis Emīls Ausmanis (kritis 22.03.1919. pie Bateriem)
kareivis Kārlis Barons (kritis 22.03.1919. pie Bateriem)
kareivis Oto Greblis (kritis 22.03.1919. pie Bateriem)
kareivis Arturs Vagulis (kritis22.05.1919. pie Piņķiem)
Studentu rotas komandieri:
20.12.1918.-06.03.1919. kapteinis Nikolajs
Grundmanis
1919.gada marts - 23.03.1919. kapteinis Arturs
Galindoms
23.03.1919.-1919.gada maijs kapteinis Marks
Ozols
Informācija citās enciklopēdijās:
Latviešu konversācijas vārdnīca. 40961.-40962.sleja.
Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. 268.-270.lpp.
Literatūra:
Krīpens, A. Studentu rotas kauju gaitas. Universitas. 1959. Nr.6, rudens, 25.-28.lpp.
Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. Rīga: Armijas štāba Apmācības daļa, 1940. 453 lpp.>68.lpp.
Ikšels, P. Atmiņas par atsevišķo studentu rotu. Universitas. 1982. Nr.49 (212), pavasaris, 6.-10.lpp.
Ikšels, P. Fakti un atmiņas par Studentu rotas un Kalpaka bataljona dibināšanu. Universitas. 1971. Nr.27 (190), pavasaris, 32.-33.lpp.
Ievietots: 20.12.2002.
Pēdējie labojumi un papildinājumi: 23.12.2002.