Latvijas Neatkarības bataljons
- pirms tam nosaukums: Instruktoru rezerve (līdz 05.01.1919.); Virsnieku rezerves rota (līdz 03.02.1919.); Latvijas neatkarības rota (līdz 31.03.1919.)
- viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām
__________________________________________________________________
Lai uzsāktu Latvijas bruņoto spēku formēšanu, no 1918.gada 1.decembra Rīgā Annas ielā 1 tika organizēta virsnieku un instruktoru reģistrēšana, kurus bija paredzēts apvienot vienībā ar nosaukumu Instruktoru rezerve (ar jēdzienu instruktori tika saprasti gan virsnieki, gan apakšvirsnieki). Tā bija paredzēta kā brīvprātīga vienība, lai nodrošinātu turpmāk veidojamos formējumus ar virsnieku un jaunāko komandējošo sastāvu. Pavēli par Instruktoru rezerves formēšanu Tautas apsardzības ministrs Jānis Zālītis izdeva 10.decembrī. Taču tā kā 23.decembrī ieceļot par vienības komandieri kapteini Jāni Balodi, viņa izdienas laiks tika skaitīts no 3.decembra, par Instruktoru rezerves dibināšanas dienu tiek uzskatīts 3.decembris. Decembra vidū Instruktoru rezervē bija aptuveni 260 vīri, galvenokārt virsnieki. Vienības ietērps bija pašu sagādāts, bet ieročus vienībai daļēji nodrošināja Latvju kareivju nacionālā savienība, daļēji paši brīvprātīgie.
20.decembrī Tautas apsardzības ministrija pieņēma īpašus noteikumus par Instruktoru rezervi, saskaņā ar kuriem tā tika pakļauta ministrijas kancelejas priekšniekam.
Instruktoru rezerve bija viena no tām nedaudzajām Latviešu karaspēka vienībām, kas 1919.gada janvāra sākumā atstāja Rīgu kā slēgta vienība (aptuveni 130 vīru sastāvā). 1919.gada 5.janvārī Instruktoru rezerves sastāvā tika iekļauts viens Latgales virsnieku rotas vads. Vienība tika pārdēvēta par Virsnieku rezerves rotu un iekļauta tajā pašā datumā saformētajā Latviešu atsevišķajā bataljonā kā 1.rota. Pēc tam kopā ar bataljonu rota atkāpās uz Ventas aizsardzības līniju.
Par piedalīšanos Skrundas ieņemšanā (29.01.1919.) 3.februārī vienība pārdēvēta par Latvijas Neatkarības rotu. 1919.gada 6.martā par rotas komandieri iecēla virsleitnantu Jāni Olafu Lapsu. Pēc tam rota piedalījusies Saldus (10.03.1919.) un Blīdenes muižas ieņemšanā (16.03.1919.). 22.martā vienība piedalījās kaujā pie Ēzeļkroga, kur cieta lielus zaudējumus. 24.martā piedalījās Kalnciema atbrīvošanā, bet 26.martā kopā ar Landesvēra Malmedes bataljonu ieņēma Sloku. 31.martā sakarā ar Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par brigādi rota pārformēta par Latvijas Neatkarības bataljonu. Neatkarības rota kļuva par bataljona 1.rotu. Kā otro rotu bataljonā ieskaitīja Liepājā saformēto kapteiņa E.Graudiņa 2.rezerves rotu, bet kā trešo - Tāšu-Padurē saformēto rotu. Pārformēšanas brīdī Neatkarības rotā bija 146 vīri, no kuriem 64 bija virsnieki. 25.maijā bataljonā tika saformēta arī ložmetēju rota. Līdz maija vidum bataljons piedalījās aizsardzības kaujās Slokas apkārtnē. 22.maijā piedalījās Piņķu kaujā. 24.maijā bataljons ienāca Rīgā, bet nākamajā dienā tika nosūtīts uz Ādažiem. Pēc tam bataljons tika nosūtīts uz Austrumu fronti, ieņēma pozīcijas gar Ogres upi pie Ērgļiem, kur atradās līdz 26.jūnijam. Vēlāk bataljons ieņēma kaujas sektoru pretlielinieku frontē Atašienes-Varakļānu līnijā.
1919.gada 19.augustā bataljons ieskaitīts jaunformējamā 1.Liepājas kājnieku pulkā, kā 1.bataljons.
No bataljona karavīriem kaujās kritis 21, ievainoti 59. Par kaujas nopelniem 11 karavīri apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.
Informācija citās enciklopēdijās:
Latviešu konversācijas vārdnīca. 11.sējums, 21271.sleja.
Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. 130., 188.-189.lpp.
Literatūra:
Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. Rīga: Armijas štāba Apmācības daļa, 1940. 453 lpp.>65., 68.lpp.
Ievietots: 06.12.2002.
Pēdējie labojumi un papildinājumi: 09.12.2002.