Arbūzovs jun. (Arbusow Leonid Hans Nkolaus, 1882. 31. X Bauskā – 1951. 16. II Getingenā, Vācijā) – vēsturnieks. (T. – Leonid A. sen.) 1902-06 stud. teol. Tērbatas U (cand. theol.), 1906-08 stud. vēst. Getingenas L Vāc. (Dr. phil.). 1909-10 strādāja Berlīnes Etnogr. mūzeja senvēst. nod., 1910-19 privātskol., kopš 1911 red. Livl. Urkundenbuch III daļu, kopš 1914 Balt. reformācijas vēst. Bija 1919-22 doc. un 1922-25 vēst. prof. LU, pēc tam kā vācietis no darba atbrīvots. 1921-31 un 1936-39 doc. un vēlāk prof. Herdera Ask. Rīgā, 1926-31 pētīja archīvus Romā, 1910-35 sekr. un 1935-39 dir. pad. loc. Balt. provinču vēst. un senvēst. b-bā. 1941-45 Pozenes (Poznaņas) U prof. okup. Polijā, kopš 1945 viduslaiku un jaunākās vēst. lekt. Getingenas U Vāc. Publ. lielu skaitu vēst. pētījumu un grām.: Livländische Geschichtsliteratur (1910), Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland (1921), Kartographie Alt-Livlands (1934-38), Liturgie und Geschichtsschreibung im Mittelalter (1951); red. Akten und Rezesse der livl. Standetage I sēj. (kopā ar P. Stavenhagenu, 1907-33), Heinrici Chronicon Livoniae (ar A. Baueru, 1955) u.c. Viņam ļoti lieli nopelni Balt. vēst. pētīšanā. II Pas. kaŗa laikā īslaicīgi bija viesis prof. Rīgas U.
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 78.lpp.
Ievietots: 28.11.2005., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu