Alberts no Štādes (Albert von Stade, 13. gs.) - vācu chronists, sākumā priors, kopš 1232 abats Sv.Benedikta ordeņa klosterī Štādē (Brēmenes apr.). A. 1240 iestājās franciskāņu klosterī, sāka rakstīt Pasaules chroniku no pasaules radīšanas līdz 1256, papildinot to vēl ap 1260. I daļā A. izmantojis dažādas pasaules chronikas, Brēmenes Ādama, Helmoda, Zakšu spoguļa u.c. darbu izvilkumus; par laiku no 1152 lietojis arī Brēmenes scholastiķa Indriķa ziņojumus, bet par vēlākiem laikiem arī paša savāktas ziņas. Par Livoniju 1195-1238 viņam ir bagātīgas ziņas, kaut gan nav pierādāms, vai viņš pats kādu laiku būtu uzturējies Livonijā. Patstāvīgs ir viņa Saules kaujas 1236 apraksts. Diemžēl, tagad chronika vairs pieejama tikai saīsinātā versijā. Vairs oriģinālā nav pieejama, piem., ziņa par Brēmenes zemnieku Otbertu, kas 1238 uzstājies kā brīnumdarītājs, pēc tam aizbēdzis uz Lībeku, no turienes uz Rīgu, kur miris. Lit.: Scriptores rerum Livonicorum, I (1953); Wattenbach, Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter, II (1896); Lappenberg, Mon. Germ. Hist. Scriptores, XVI.
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 22.lpp.
Ievietots: 15.01.2002.