[..]
Alberts (miris 1229.g. 17.janvārī), domkungs Brēmenē (1186-1194), bīskaps Ikšķilē (1199-1202) un Rīgā (1202-1229). Dzimis ap 1165.g. daudzbērnu ģimenē (māte precējusies divreiz). Alberta senči - Bukshēvdeni (Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, Bekshovede, de Bekeshovede, Buxhöveden, Buxhövden) bijuši zemākas kārtas dižciltīgie (Gnegel-Waitschies 1958, 22, 23), kuru dzimtas vārds līdz šim laikam saglabājies Bekshēvedes (Bexhöovede) ciema (10 km no Brēmerhāfenes) nosaukumā ar nozīmi kur iztek strauts (wo ein Bach entspringt). Šajā ciemā atrodas romāniskā stilā celta baznīca (Kiecker, Capelle 1939, 38). 13.gs. sākumā Alberts kļuva par galveno vadītāju vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijai Baltijā. Savu mērķu īstenošanai viņš izmantoja gan veiklu, arī divkosīgu diplomātiju, gan pazīšanos un radnieciskās saites Brēmenes metropolijā (Alberta māte bija Brēmenes arhibīskapa Hartviga II pusmāsa). Livonijā atbildīgos amatos Alberts izvirzīja radiniekus - brāļus, svaini -, organizēja nemitīgu cīņu pret vietējiem iedzīvotājiem nolūkā izveidot ne tikai Līvzemes baznīcu, bet arī valsti pēc Vācijas hercogistu parauga. Bukshēvdenu dzimtas pēcnācēji Baltijā konstatējami arī vēlākajos gadsimtos (Lexikon 1970, 136-139).
[..]
Pēc A.Bauera, Alberts par bīskapu iesvētīts 1199.gada marta sākumā (Arbusow, Bauer 1955, XXX; Pabst 1867, 20), nevis 28.martā. Pēc citu autoru domām, kad līvzemnieku sūtņi jautājumā par jauna bīskapa ievēlēšanu ieradās Brēmenē (II, 8), Brēmenes domkapituls ievēlēja no savām rindām augsti cienījamo Albertu par jauno Līvzemes bīskapu (III, 1). Liekas, ka Alberts neiebilda pret savu izvirzīšanu, un, domājams, viņš iesvētīts par bīskapu 1199.gada Priecas svētdienā - 28. martā (Gnegel-Waitschies 1958,43).
[..]
Johanness no Apeldernas (ziņas par viņu no 1213.gada līdz 1226.gadam) - bīskapa Alberta pusbrālis, jo Alberta māte bija otrreiz precējusies ar Hogero no Apeldernas (tag. Lejassaksijā), kas 1182.gadā kā ministeriāls minēts kādā Mindenes bīskapijas dokumentā (Gnegel-Waitschies 1958, 28-31). Līdz pat 18.gs. visur kā bīskapa Alberta dzimtas uzvārds figurē de Bekeshovede (von Buxhöveden, Buxhövden). Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D.Grūbers savā Livonijas Hronikas izdevumā (1740.gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu de Apeldern. J.D.Grūbers pamatojās uz iztirzājamo vietu, kur minēts Iohannes de Appelderin, frater episcopi. Tas likās pietiekams iemesls, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu; šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G.Arnts, A.Hanzens, E.Pābsts, S.Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad (Gnegel-Waitschies 1958, 23, 24, 27, 29).
[..]
_________________________________________________________________
Mugurēvičs, Ē. Komentāri. Grāmatā: Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 1993., 333.-416. lpp.> 1.piezīme, 348.lpp.; 2.piezīme, 349.lpp.; 18.piezīme, 413.lpp.
Ievietots: 07.01.2003.