Rusiņa, Z.[*] Mutvārdu vēstures ekspedīcija Vabolē.
______________________________________________________________

20. gadsimts cilvēku dzīvē iezīmējies kā ļoti dinamisks laiks, kas vēsturniekiem atstājis plašu rakstīto liecību klāstu. Tehnoloģiju attīstība ļauj 20. gs. vēstures pētniekam izmantot arī mutvārdu vēstures liecības. Cilvēku dažādie priekšstati, kas fiksēti mutvārdu avotos, sniedz daudzšķautņainu pagātnes redzējumu, tādējādi palīdzot vēsturniekam tuvoties objektīvākām vēstures traktējumam.

Mutvārdu avoti no citām vēstures liecībām atšķiras ar avotu veidotāja savas darbības mērķa apziņu. Proti, rakstītie, lietiskie vēstures avoti radīti ar nolūku funkcionēt sava laika sociālajā vidē, savukārt autentisks cilvēka stāstījums audio vai video ierakstā tiek veidots ar mērķi kalpot pētniekam dažādu problēmu izziņas procesā. Mutvārdu vēstures avotu veidotājam nozīmīgi atcerēties laika bezgalības un cilvēka dzīves ierobežotības attiecības …

Tāpēc 2003. gadā no 30. jūnija līdz 4. jūlijam septiņi topošie vēsturnieki no Daugavpils Universitātes un Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes doktorants Dmitrijs Oļehnovičs Daugavpils Universitātes Vēstures katedras docentes Irēnas Salenieces vadībā devās mutvārdu vēstures ekspedīcijā uz Daugavpils rajona Vaboles pagastu. Ekspedīcijas mērķis - uzkrāt vecākā gada gājuma vaboliešu atmiņu stāstījumus par viņu dzīvi vēstures notikumu kontekstā, tāpēc ekspedīcijas dalībnieki centās fokusēt teicēja uzmanību uz 20. gs. vēstures lūzuma momentiem, piemēram, 1934. gads, 1940. gads, un atklāt tā saukto “vienkāršo cilvēku” izpratni par šiem notikumiem. Saskaņā ar Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures kolekcijas mērķiem īpaša uzmanība tika veltīta reģionālās identitātes jautājumiem, mazākumtautībām, skolu dzīvei u.c. jautājumiem.

Ekspedīcijas norises vietas izvēli noteica vaboliešu ieinteresētība un pieredze novada pagātnes liecību uzkrāšanā un saglabāšanā. 1996. gadā šeit tika atklāts brāļu Skrindu muzejs. Tajā esošie materiāli liecina par laikmetu, kurā dzīvoja vieni no pirmajiem latgaliešu inteliģences pārstāvjiem. Brāļu Skrindu muzejā apskatāma izstāde “Cilvēku dzīvesstāsti fotogrāfijās”, kurā redzamas fotogrāfijās iemūžinātas Vaboles pagasta vecākās paaudzes cilvēku sejas. Darbīgo vaboliešu - pagasta priekšsēdētāja Viļa Vingra un brāļu Skrindu muzeja vadītājas Annas Lazdānes vadībā 20.gs. 90.gadu beigās atjaunoti un šodien apskatāmi 30 krucifiksi.

Mutvārdu vēstures ekspedīcijā apzināti un ierakstīti 65 vaboliešu dzīvesstāsti, kurus papildina fotogrāfijas u. c. liecības. Ekspedīcijā uzkrātais materiāls glabāsies Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures kolekcijā un kalpos kā avotu bāze Latvijas vēstures, Latvijas iedzīvotāju vēsturiskās apziņas, latgaliskās identitātes u. c. problēmu pētījumiem. Audio ierakstu transkripcijas būs pieejamas arī brāļu Skrindu muzejā Vabolē.

Ekspedīcijas “Vaboliešu dzīvesstāsti” sākums

Brāļu Skryndu muzejā Vabolē

Kornēlija Jonāne: “…tēvam bija Latvijas karogs, viņš stāvēja bēniņos nolikts i trīsēja, ka kas neatbrauc ,ka viņu nepārbauda, ka viņu neatrod, bet viņš nostāvēja, nostāvēja kamēr līdz neatkarībai(…)pēc tam jau viņš bij pilnīgi satrūdējis, paspārnē iebāzts bija , lai neatrastu neviens, par to nedrīkstēja i pieminēt…”

[*]Zigrīda Rusiņa ir Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures maģistrantūras studente.

Ievietots: 25.07.2003.

HISTORIA.LV