Izvilkumi par senajām baltu ciltīm no pāvesta
sūtņa abata Rudžero (Ruggiero) ziņojuma (1578.).
_____________________________________________________________
[..] Livonijā augstmaņi vēl lieto vācu valodu, tādēļ ka tie cēlušies no teitoņu bruņiniekiem. Leišu valoda pilnīgi atšķiras no abām (t.i., no vācu un poļu), un tajā ir daudz sabojātu latīņu skaņu [vārdu], un līdz šim laikam tā nav nekad tikusi rakstīta, bet ķēniņa kancelejā Lietuvā lieto rakstīšanai krievu valodu; to pašu dara arī citas [izglītotas] personas. Žemaitijā runā tai pašā valodā. Šī pati valoda, vēl vairāk citā veidā izmainīta, ir sastopama dažās nedaudzās Prūsijas sādžās, kur dzīvo seno prūšu paliekas; šos prūšus kādreiz apspieda un gandrīz iznicināja teitoņu bruņinieku spēks un ieroči, un tagad tie dzīvo mazās sādžās, tikko saglabādami seno valodu. Tas pats gandrīz notika ar livoņiem, tādēļ ka arī šo provinci līdzīgā kārtā apspieda tie paši krustneši; šī iemesla dēļ arī viņu vecā valoda uzglabājas vienīgi zemnieku vidū; arī tā ir līdzīga lietuviešu valodai, bet atkal citāda un sadalīta dialektos; tādā kārtā šīs četras valodas, nupat pieminētas, ir būtībā vienādas, bet atsevišķās pazīmēs ļoti dažādas savā starpā (in sostanza le medesime, ma nelli accidenti molto varie tra loro).
[..]
_____________________________________________________________
Avots: Spekke, A. Latvieši un Livonija 16.gs. Rīga: Zinātne, 1995. 267 lpp, 16 lp. pielik. > 111.lpp.
Ievietots: 02.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.