Izvilkums par Livoniju no Venēcijas sūtņa Polijā Džirolamo Lipomano ziņojuma senātam (1574.).
_______________________________________________________________

[..]

[Livonijas] vienkāršā tauta ir nabadzīga un nelaimīga, jo viņai nav citu līdzekļu pasargāties no aukstuma kā kurpes no koku mizām un dzīvnieku ādām, kas rupji sašūtas; sievietes ģērbjas kā čigānietes, un viņas tur tādā cieņā, kādā pie mums ir zelts un pērles, varu un dzintaru, kas atrodas tai jūrā; tai [dzintarā] redz visādus dzīvnieciņus, vai nu dabas, vai kāda gadījuma dēļ ieslēgtus; to atrod vienīgi šai Polijas novadā. Tur sastop vilkus, lūšus, kas tomēr nav no labākajiem, tur ir bez tam liels daudzums meža zvēru, jo tur ir vēl daudz mežu, kuros novērota brīnumaina parādība, proti, tā, ka zaķi, būdami vasarā pelnu krāsā, ziemā maina krāsu un paliek balti; tas pats, kā dzird, notiek arī kādā Šveices daļā. [..]
_______________________________________________________________

Avots: Spekke, A. Latvieši un Livonija 16.gs. Rīga: Zinātne, 1995. 267 lpp, 16 lp. pielik. > 110.-111.lpp.

Ievietots: 01.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV