Izvilkums par Livoniju no Venēcijas sūtņa
Polijā Džirolamo Lipomano ziņojuma senātam (1574.).
_______________________________________________________________
[..]
[Livonijas] vienkāršā tauta ir nabadzīga un
nelaimīga, jo viņai nav citu līdzekļu pasargāties no aukstuma kā kurpes no
koku mizām un dzīvnieku ādām, kas rupji sašūtas; sievietes ģērbjas kā
čigānietes, un viņas tur tādā cieņā, kādā pie mums ir zelts un pērles,
varu un dzintaru, kas atrodas tai jūrā; tai [dzintarā] redz visādus dzīvnieciņus,
vai nu dabas, vai kāda gadījuma dēļ ieslēgtus; to atrod vienīgi šai
Polijas novadā. Tur sastop vilkus, lūšus, kas tomēr nav no labākajiem, tur
ir bez tam liels daudzums meža zvēru, jo tur ir vēl daudz mežu, kuros novērota
brīnumaina parādība, proti, tā, ka zaķi, būdami vasarā pelnu krāsā,
ziemā maina krāsu un paliek balti; tas pats, kā dzird, notiek arī kādā Šveices
daļā. [..]
_______________________________________________________________
Avots: Spekke, A. Latvieši un Livonija 16.gs. Rīga: Zinātne, 1995. 267 lpp, 16 lp. pielik. > 110.-111.lpp.
Ievietots: 01.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.