15.gadsimta franču ģeogrāfs Berijs Heralds (Berry
Herald) par zemēm ap Baltijas jūru.
_____________________________________________________________
[..] Lielajam Hānam pieder daļa Krievijas (Rucie), kas ir otrpus Lielās jūras [t.i., Melnās] un blakus Polijai (Poullaine), bet Krakovas (Craco) un Polijas ķēniņam pieder otra puse. Bet Lietuvas (Lestau) ķēniņš valda pār zemi - daži to sauc par Livoniju (Lünflent), kas atrodas viņpus Norvēģijas un pa labi no Prūsijas un sasniedz Tatāriju; pa labi no Prūsijas ir lielie Meotīdas (Motilde) purvi [domāta Azovas jūra], kas desmit ceļa dienas plati, un ziemā Prūsijas un Vācijas (Alemaigne) valdnieki un citi kungi no dažādām pasaules malām dodas pāri šo purvu lediem un nīcina tatāru zemi un pēc tam atgriežas mājās, iekams ziema nav pārgājusi. Šī zeme ir visaukstākā pasaulē, jo tā atrodas starp vakariem un rītiem. Šie ļaudis nemaz nedzer vīnu, jo tas tur neaug. Viņi ir gaišmataini un balti un barojas no piena ēdieniem un alus, gaļas un zivīm; tie ir strauji ļaudis (sont gens de sang?) un ir lieli ēdāji viņu zemes aukstuma dēļ. Tai pusē uz Krakovu un Poliju atrodas Krievijas tuksneši, kur plešas lieli neapdzīvoti meži un tek lielas upes, kas iznāk no iepriekš minētiem purviem un dodas Lielajā jūrā uz Grieķijas pusi.[..] Prūsijā ir pilsēta vārdā Marienburga; tā ir liela pilsēta un tajā uzturas Prūsijas virsmestrs, kas ir lielāks nekā mestrs Rodas salā, un viņa ir ģērbti baltā ar melnu krustu. Tā ir ļoti bagāta zeme ar labību un mājlopiem, arī zivīm, bet vīns tur nemaz neaug, un viņi dzer alu. No vakaru puses viņiem sānos ir jūra pret Dāniju, un viņu zemē šo jūru sauc par okeāna jūru, jo tā ir tā jūra, kas plūst apkārt pasaules zemei [laikam domāts: pasaules diskam]. [..] Poļi saprot latīņu valodu, it sevišķi priesteri un garīdznieki, un viņi tic Dievam un ir labi katoļi un ticības aizstāvji.
Pret vakariem atrodas Estonijas karaļvalsts (le
royaume de lEstau), kuru daudzi sauc par Livonijas zemi, kas sniedzas uz
rītiem līdz tatāru zemei un uz vakariem līdz Norvēģijas karaļvalstij, un
uz dienvidiem līdz Prūsijai, tā atrodas Ziemeļu jūras rietumu krastā. Šī
zeme ir vāja un auksta un ir smilts zeme. Šai zemē zvejo jūrā daudz zivju,
tās žāvē aukstumā, un tad tirgoņi no Dānijas un Anglijas brauc tās
pirkt, kā arī zvēru ādas, kuru tiem ir gana. Šiem ļaudīm ir maz maizes,
bet to viņiem atved pa jūru no Prūsijas, kas ir ļoti bagāta ar labību; šie
ļaudis ēd zivis pilnīgi jēlas. Dažu reizi tatāri pret tiem ceļ karu, bet
tiem bieži ir arī pamiers, jo starp abām zemēm ir lielas tuksneša platības,
kur nav nekādu barības vielu. Starp šo Livoniju (Inflent) un
Zviedrijas karaļvalsti (Sueghe) ir šī novada apgabals ar maziem cilvēkiem
[t.i., laplandieši], kas ir tikai divas pēdas gari un kas dzīvo zemē. Un,
kad kāds dodas pie viņiem, tie bēg un lien zemē, kad tie ierauga lielos cilvēkus.
Ir tur arī vēl cita zeme šī paša novada salās, kur dzīvo brīnumlieli milži,
kas pārtiek no meža zvēriem, kurus tie ēd [?], un nekustas ārā no
turienes, kur tie atrodas ūdeņu dziļuma dēļ, kas ir starp viņiem un citām
zemēm. Šai novadā ir cita zeme un tur nekad nav nakts, bet ir pastāvīga
diena. Un atkal cita zeme tur ir, kur ir maz dienas, bet pastāvīga nakts. Šo
zemju jūrās ir brīnumainas un lielas zivis, vairāk nekā jebkurā citā jūrā.
Šai karaļvalstij pierobežo Lietuva un Norvēģijas un Zviedrijas karaļvalstis,
kas stiepjas dziļi iekšā okeāna jūrā, un šai jūras vietā nav vairāk ne
salu, ne zemes, jo teic, ka aiz šīm zemēm uz vakariem jūras dziļumā
atrodoties elle un zināmā vietā nemaz vairs neesot gaismas.[..] Un ziniet, ka
visas šo novadu karaļvalstis un zemes ir visaukstākās pasaulē, proti, Tatārija,
kas ir ļoti liela zeme, Krievija, Polija, Krakovija (Craco?), Lietuva,
Livonija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Frīzija un Prūsija. [..]
_______________________________________________________________
Avots: Spekke, A. Latvieši un Livonija 16.gs. Rīga: Zinātne, 1995. 267 lpp, 16 lp. pielik. > 92.-94.lpp.
Ievietots: 01.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.