Izvilkumi no Kambrē kardināla Pjēra dAiji
(Pierre dAilly) kosmogrāfiskā atlanta Carte de Nancy par
Ziemeļeiropas zemēm (15.gadsimta pirmā puse).
______________________________________________________________
[..]
Astotā Eiropas karte, kas satur Eiropas Sarmātiju un citus novadus, kuru vidū Prūsija, Polija, Lietuva un citi novadi līdz nezināmām zemēm uz ziemeļiem no Dakijas un Hersonesas Tauridai un līdz Meotīdas purvam; tur. ir Donas upe (Tanay fluvius), kas atdala Eiropu no Āzijas [pasaules] ziemeļu daļā pret rītiem. [Šī karte] vēl satur, ārpus tā, ko [tur] novieto Ptolemajs, Norvēģiju, Zviedriju (Suessiam), abas Krievijas un Dancigas līci (Sinum Codanum), kas atšķir Vāciju no Norvēģijas un Zviedrijas; [karte] vēl satur citu jūras līci pret ziemeļiem, kas katru gadu aizsalst gada trešo daļu. Un viņpus šī līča atrodas Grenlande, kas vērsta pret Tūlas (Tyle) salu uz rītiem. Un tā (šī karte) satur visu (pasaules) ziemeļu piekrasti līdz pat nezināmām zemēm. Par tām Ptolemajs nestāsta nekā, un ir jātic, ka viņam par tām nav bijis ziņu. Tādēļ šī astotā karte bija jāapraksta daudz plašāk. Šī iemesla dēļ kimru Klaudijs aprakstīja minētās ziemeļu zemes un par tām taisīja karti, kuru pievienoja Eiropai, un tā nu to iznāks vienpadsmit. Un tomēr nepieminēju abus Norvēģijas un Grenlandes jūras līčus. Šais ziemeļu zemēs atrodas dažādi ļaudis, kuru starpā arī vienkāji un pigmeji, bet austrumos dzīvo grifi, kā redzams kartē.
[..]
______________________________________________________________
Avots: Spekke, A. Latvieši un Livonija 16.gs. Rīga: Zinātne, 1995. 267 lpp, 16 lp. pielik. > 94.lpp.
Ievietots: 01.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.