Ārlietu ministra Vilhelma Muntera dienesta atzīme par sarunu ar Vācijas sūtni Ulrihu fon Koci (Kotze) par izceļojošo vācbaltiešu lauku nekustamo īpašumu pārņemšanu.
____________________________________________________________________

1940.gada 20.janvāris

Lauku nekustamas mantas pārņemšana un atlīdzība par to.

Vācijas sūtnis norādīja uz grūtībām, uz kurām lauksaimniecības atašejs uzdūries sarunās ar Stegmani[1]

a) pie apgrūtinājumu aprēķināšanas Latvijas Bankas un Valsts zemes bankas aizdevumi aprēķināti pareizi, bet pārējās hipotēkas pārspīlēti augsti; tādā kārtā lieta var galu galā noreducēties uz to, ka lauku nekustama manta mums atdota par velti. Bez tam apsverams jautājums, vai apgrūtinājumus nevarētu atvilkt paušāli, pie kam tad ir divas iespējas: 1) atvilkt apgrūtinājumu faktisko saskaitījumu vai 2) vienoties par kādu paušālu procentuālu atvilkumu.

b) nebūtu taisnīgi rūpniecības iestādes uz laukiem pārņemt pēc zemes platības paušālā novērtējuma. Iznāktu, ka, piemēram, kāds brūzis, kas atrodas uz 2 ha zemes, pārietu mūsu rīcībā par 400 Ls; viņš (Vācijas sūtnis) esot nodevis savā laikā tieslietu ministrim šādu lauku rūpniecības uzņēmumu sarakstu[2] un sapratis, ka tie apskatāmi atsevišķi no 200 Ls/ha formulas, kas zīmējas tikai uz lauksaimnieciski izmantojamu zemi.

c) šai pašā sakarībā minamas vasarnīcas uz apbūves gabaliem lauku pagastos; būtu taču atkal netaisni, ka tādi objekti[3] pārietu mūsu rīcībā pēc Ls/ha cenas un bez tam uz tiem vēl paliktu nesamērīgi hipotekāri apgrūtinājumi, kas būtu eventuāli jāuzņemas nevainīgiem cilvēkiem.

Pārrunājot visus šos jautājumus, es uzsvēru, ka līguma teksts ir skaidrs un mums nav cita ceļa kā pie tā turēties. Varbūt pašās beigās zemkopības ministris būtu pierunājams uz zināmu pretimnākšanu, it sevišķi rūpniecības uzņēmumu jautājumā, bet pagaidām pirmais uzdevums ir pildīt noteikumus par paša “objekta” robežu nospraušanu, t.i., konstatēt izceļotāju lauku nekustamas mantas platību un apgrūtinājumu.

Tam v.Kotze arī piekrita, piezīmēdams, ka vasarnīcas varētu varbūt atsvērt un kompensēt ar nekustamu mantu, kas atrodas pilsētas robežās, bet kurai tomēr ir lauksaimniecības raksturs.

Ārlietu ministrs V.Munters

________________________________________________________________

Avots: Feldmanis, I. Latvijas vāciešu izceļošana. Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61.lpp.-80.lpp.>75.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 2574.f., 4.apr., 7567.l., 213.-214.lp. Kopija.

[1] A.Stegmanis - vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvaldes priekšnieks.

[2] UTAG sastādītajā sarakstā bija iekļauti 63 lauku rūpniecības uzņēmumi: dzirnavas, alus darītavas, spirta brūži, kaļķu un ķieģeļu cepļi. To kopējā vērtība bija 3,5 miljoni latu.

[3] Saskaņā ar UTAG aprēķiniem šādu objektu (vasarnīcas utt.) Latvijas laukos kopā bija 870.

Ievietots: 28.08.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV