[1939.gada 11.oktobrī]
_________________________________________________________________

Ziņoju, ka šodien, 11.oktobrī, apavu un manufaktūras tirdzniecībā Liepājā un Kuldīgā vērojama liela rosība, jo vietējie vācieši, kuri izceļo uz Vāciju, pastiprināti iepērk apavus un vilnas apģērbus. Bez tam vācieši iepērk adījumus un pat vilnas dziju. Radušies arī pieprasījumi pēc vērtslietām, bet tā kā to veikali slēgti, tad darījumi nenotiek.

Izceļotāji steidz likvidēt savu kustamo mantu, pie kam to pārdod par samērā lētām cenām. Tā, piemēram, š.g. 9.oktobrī Veckuldīgas saimniecībā pārdotas 10 sugas govis un 1 vaislas bullis par Ls 1000.-.

Sakarā ar vāciešu izceļošanu sasauktas vācu tautības iedzīvotāju sapulces - 9.oktobrī Kurmāles pagasta vācu pamatskolā, Planicas pagasta vācu pamatskolā un Padures pag. Ķimales vācu pamatskolā, bet 10.oktobrī Kuldīgā vietējā kino telpās. Minētās pamatskolās sapulcēs piedalījušās 50-100 personas katrā, bet Kuldīgā apmēram 600 personas. Minētās sapulcēs vāciešu vadošās personas sniedza paskaidrojumus par izceļošanas kārtību. Paskaidrots, ka, sākot ar š.g.7.oktobri, visi Latvijā dzīvojošie vācieši pārņemti Vācijas valdības aizgādībā un ka izceļošanas iespēja esot vienreizēja - otru reizi tāda iespēja netikšot dota. Tālāk tika paskaidrots, ka palicējiem uz priekšu šeit būšot ņemta katra biedrošanās iespēja, vācu skolas un baznīcas vairs nepastāvēšot un šeit paliekošajiem vāciešiem būšot jāasimilējas. Izbraucējiem esot nepieciešama “Volksgemeinschaft” biedra karte[1], un, ja kādam tādas vēl neesot, tad lai griežoties pie “Nachbarschaft”[2] vadītāja, kas tādu izdošot. Līdzi jāņemot visi dokumenti par izglītību, arodu, kā arī pierādījumi par piederošiem īpašumiem un uzņēmumiem, jo Vācijas valdība esot apsolījusi izceļotājus novietot tādos pat apstākļos, kādos tie dzīvojuši līdz šim.

Sapulci Kuldīgā noslēdza ar runu nac. soc. kustības Kuldīgas “Mannschaft’es”[3] vadītājs Erdmans FĪRHUFS, kurš, starp citu, teica, ka vācieši pirms vairākiem gadu simteņiem esot Latvijā ienākuši pildīt viņiem uzliktos pienākumus, ko arī veikuši, liedami šeit gan asinis, gan sviedrus, bet tagad vācu tautas vadonis tos saucot atpakaļ atbrīvotā vācu zemē, kur tikšot uzlikti svarīgi pienākumi. Šim aicinājumam visiem vāciešiem jāsekojot bez ierunām, jo katrs varot būt drošs, ka tikšot apgādāts. Sapulci noslēdza ar trīskārtēju “Sieg Heil!” saucienu.

No Kuldīgas un apkārtnes gatavojas izceļot gandrīz visi vācieši, kā pilsētnieki, tā arī laucinieki. Ir bijuši gadījumi, ka vietējie vācieši griezušies pie mūsu iestāžu amata personām ar jautājumiem, vai viņiem obligatoriski jāizceļo un kas notiks ar palicējiem. Saņēmuši atbildes, ka valdība nevienu nepiespiež izceļot, tie apņēmušies palikt savās līdzšinējās dzīves vietās. Latviešos un citu tautu iedzīvotājos klīst baumas, ka vietējiem vāciešiem tiekot iestāstīts, ka Hitlers esot izprasījis no PSRS valdības 2 nedēļu laiku, lai no Baltijas valstīm varētu evakuēt savus tautiešus, jo pēc tam šeit ienākšot komunisti. Latvieši un pārējās tautības šīm baumām piegriež samērā maz vērības, bet vāciešu izceļošanu uzņem ar zināmu prieku, jo šai notikumā saskata “vācu briesmu” izbeigšanos.

Vietējos rūpniecības uzņēmumos darbi turpinās nesašaurinātā veidā, bet iespējams, ka strādnieku skaits samazināsies Kuldīgā, jo a/s “Vulkāns” un Vintelera tūku fabrikās strādājošie vācu tautības strādnieki gatavojas aizbraukšanai. Arī tūku fabrikas īpašnieks Arturs Vintelers gatavojoties izceļot.

Atzīmējams, ka Vintelera fabrikā pagājušā nedēļā no Vācijas pienākušas jaunas vilnas kāršamo mašīnu daļas (kādi ādas izstrādājumi), kuras Latvijā neizgatavojot. Šīs daļas nekavējoties iemontētas mašīnās, bet 9.oktobrī atkal noņemtas un iesaiņotas nosūtīšanai atpakaļ uz Vāciju. Tā kā šo mašīnu daļu izgatavošana notiekot tikai uz sevišķu pasūtījumu un ilgstot apmēram 3 mēnešus, tad vilnas kāršamās mašīnas ar nolietotajām daļām varēšot darboties tikai neilgu laiku.

Š.g. 11.oktobrī no Liepājas ostas uz Rīgu izbrauca Latvijas tvaikonis “Imanta” bez kravas.

Liepājas rajona priekšnieka vietnieks

Avots: Feldmanis, I. Latvijas vāciešu izceļošana. Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61.lpp.-80.lpp.>63.-64.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 3235.f., 1/8.apr., 343.l., 274.-275.lp. Apstiprināts noraksts.

[1] “Volksgemeinschaft” - tā saīsināti apzīmēja vācbaltiešu galveno organizāciju - Vācu tautas apvienība Latvijā (Deutsche Volksgemeinschaft in Lettland).

[2] Jau 1933.gadā “Tautas apvienības” vadība uzsāka veidot t.s. “kaimiņu sistēmu” (Nachbarschaftssystem). Par piemērotāko tika atzīts teritoriālais princips. 1938.gada vasarā “kaimiņu organizācijas” funkcionēja jau 22 no 28 vācbaltiešu vadības nosacīti izdalītiem Latvijas apgabaliem (Rīgas un 21 lauku apgabalā: Ventspils, Daugavpils, Limbažu, Cēsu u.c.). Apgabala organizācijas sadalījās rajonu organizācijās (Nachbarschaftskreise - Rīgā tādu, piemēram, bija 96), bet savukārt pēdējās - grupās (Nachbarschaft). Viena grupa apvienoja apmēram 25 kaimiņos dzīvojošās vācu ģimenes. Katras šīs strukturālās vienības priekšgalā atradās tās vadītājs. Pateicoties “kaimiņu sistēmai”, “Tautas apvienības” vadība varēja savas propagandas ietekmei pakļaut gandrīz vai visus Latvijā dzīvojošos vāciešus, kam arī pievērsa īpašu uzmanību. Regulāri tika rīkoti rajona organizāciju vadītāju apmācības vakari. Tā, piemēram, no 1934.gada rudens līdz 1935.gada pavasarim notika 25 šāda tipa sanāksmes. Dažāda rakstura norādījumus saturēja arī apkārtraksti, kurus “kaimiņu organizāciju” vadītāju informācijai vienreiz līdz divreiz mēnesī izdeva “Tautas apvienības” vācu kaimiņu sekcija (Sektion Deutsche Nachbarschaften) [I.Feldmanis].

[3] Manšafte (Mannschaft - vīru savienība) - viena no E.Krēgera vadītās Latvijas vācbaltiešu nacistiskās organizācijas (“Kustība” - Bewegung) sastāvdaļām. “Vīru savienībā” varēja iestāties no 19 gadu vecuma. “Kustībā” kā atsevišķas formācijas ietilpa arī “Sieviešu savienība” (Frauenschaft) un “Jauniešu savienība” (Jungenschaft) [I.Feldmanis].