Pilnīgi slepeni

1939.gada 30.septembrī

[..] Iedzīvotāju politiskais noskaņojums visās iedzīvotāju šķirās un pa daļai arī tautībās ir noteikti valstisks, valsts iekārtai un valdībai simpatizējošs. Visi iedzīvotāji pie labākās sirdsapziņas un izpratnes cenšas izpildīt visus likumus, rīkojumus un nosacījumus. Arī pašreizējo starptautisko sarežģījumu laikā iedzīvotāji nav zaudējuši savu mieru un uzticību valsts pastāvībai. Šajā ziņā ir tomēr mazi izņēmumi, un sastopami iedzīvotāji, kas, padevušies panikai un baidoties no kādiem sarežģījumiem, steidzas atprasīt no naudas iestādēm savus ietaupījumus, ko izlieto dažādu, pat nevajadzīgu preču pirkšanai. Visumā iedzīvotāji tomēr izpilda visus ierobežojumus, kādi ievesti dažu preču iegādāšanā un patērēšanā. Arī šādi ierobežojumi nav atstājuši negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju patriotismu, bet visi saprot, ka pie tā nav vainojama mūsu valsts vadība, bet ka to izsaucis karš.

Latviešu tautības iedzīvotājos tomēr valda dziļš naids pret vāciešiem. Šis naids nav izsaukts tikai tagad sakarā ar Vācijas kara darbību pret Poliju, bet redzams, ka tas ir vecs, varētu pat teikt - iedzimts un iegājis asinīs jau no seniem verdzības laikiem. Nekādi atklāti incidenti šajā sakarībā gan nav konstatēti, bet to tomēr manījuši un zina vietējie vācieši.

Vietējie vācieši arī visus valdības rīkojumus cenšas izpildīt pilnīgi un atklāti izliekas par lojāliem valsts pilsoņiem, bet viņu slēptās domas tomēr ir citādas, un tie labprāt Latvijā redzētu valdam savus ciltsbrāļus.[..]

Punkta vadītājs P.Zauls

Avots: Feldmanis, I. Latvijas vāciešu izceļošana. Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61.lpp.-80.lpp.>62.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 3235.f., 1/8.apr., 343.l., 240.lp. Oriģināls.