[1941. gada 20. augustā, Vorošilovskā]
_____________________________________________________________

Nopratināšana uzsākta plkst. 21.

Jautājums: No jūsu iepriekšējām liecībām redzams, ka buržuāziskās partijas “Zemnieku savienība”, kuras līderis bijāt Jūs Ulmanis, vadībā 1934. gadā Latvijā tika izdarīts valsts apvērsums. Tā rezultātā tika izveidota jauna buržuāziskā valdība ar Jums priekšgalā, kura valstī nodibināja fašistisko diktatūru. Kāds bija šī apvērsuma cēlonis un kādas sekas tas atstāja valsts politiskajā dzīvē?

Atbilde: 1934. gada 15. maija apvērsuma galvenais cēlonis bija Latvijas Saeimas nesekmīgā darbība, simt tās deputātu piederēja aptuveni pie 25 partijām (frakcijām). Likumu izdošana bija augstākā mērā apgrūtināta, jo tik daudzām partijām katrai bija savi mērķi, lai attaisnotu savu pastāvēšanu vēlētāju priekšā, bija grūti vienoties. Valdību sastādīšanas darbs noritēja ar lielām grūtībām. Tām bija jāiegūst Saeimas uzticība, tas ir, jābalstās uz balsu vairākumu Saeimā vai jādod vieta jaunai valdībai, bet šis vairākums reizēm veidojās no 10 vai pat vairāk frakcijām, kas noveda pie valdības darbības novājināšanas. Saeimas ievēlētā Valsts prezidenta tiesības bija ierobežotas un viņš nespēja ietekmēt ne parlamenta, ne valdības darbību.

Sevišķi neapmierināta ar tādu valsts iekārtojumu bija buržuāziskā partija “Zemnieku savienība”, kuru vadīju es - Ulmanis. Zemnieku savienības 1932. gadā sāktā propaganda un aģitācija 1934. gadā noveda līdz bruņotu aizsargu vienību un armijas līdzdalībā veikta apvērsumam, jo vairākums citu partiju un Saeimas deputātu bija pret grozījumiem Satversmē. Kā tiešs iegansts apvērsumam tika izmantota arī aizvien pieaugošā pret buržuāzisko iekārtu Latvijas Republikā vērstā nelegālās Komunistiskās partijas aģitācija.

1934. g. 15. maija apvērsuma rezultātā tika atlaista Saeima, tādējādi bija likvidēta valdības atbildība Saeimai un praksē atcelta Satversme. Es uzņēmos Ministru kabineta vadību. Visas politiskās partijas tika likvidētas un nodibināta buržuāziskā diktatūra. Saskaņā ar ieviesto karastāvokli tika pastiprināta uzraudzība pār presi un dažādu nepolitisku organizāciju darbību. 30 vai 40 bijušie Saeimas deputāti un citi kreiso grupu pārstāvji tika arestēti.

Sociāldemokrātu līderis Pauls Kalniņš un viņa dēls Bruno tika nodoti tiesai, jo viņu dzīvoklī atrada noslēptus ieročus un patronas. Paulu Kalniņu attaisnoja, Bruno Kalniņam piesprieda ieslodzījumu cietumā. Tiesai nodeva arī aizturētos galēji labējo grupu dalībniekus, no kuriem gandrīz visus notiesāja ar ieslodzījumu cietumā. Pārējos aizturētos paturēja iepriekšējā apcietinājumā un pēc dažiem mēnešiem viņus visus atbrīvoja. Bez tam dažiem simtiem pilsētu un lauku iedzīvotāju uzlika administratīvos naudas sodus vai īslaicīgus arestus.

1934. gada apvērsums bija buržuāziski fašistisks apvērsums un tas bija buržuāziskās antikomunistiskās Zemnieku savienības aktivitātes rezultāts. Kad 1932.-1933. gadā Zemnieku savienības centieni grozīt Latvijas Satversmi nevainagojās panākumiem citu partiju pretestības dēļ, 1934. gada pavasarī Zemnieku savienības biedri ministrs Bērziņš, ģenerālis Balodis un es nolēmām veikt enerģiskākus pasākumus un 1934. gada 15. maijā tika izdarīts apvērsums, nodibinot buržuāzijas diktatūru. Šīs jaunās buržuāziskās valdības priekšgalā stājos es - Ulmanis. Aizsargi kā buržuāziska organizācija aktīvi piedalījās apvērsumā un bija tā bruņotais spēks. Visas politiskās partijas tika likvidētas, bet aizsargi kā Zemnieku savienībai tuva organizācija turpināja pastāvēt.

“Brīvā Zeme” - Zemnieku savienības orgāns - turpināja iznākt.

Pēc apvērsuma nebija neviena protesta no citu valstu valdību puses. Neprotestēja arī PSRS. Diplomātiskās attiecības netika pārtrauktas un tās pēc apvērsuma turpinājās tāpat kā iepriekš. Viss noritēja tāpat kā agrāk pēc līdzīgiem apvērsumiem Igaunijā un Lietuvā.

Jautājums: Sīkāk raksturojiet bruņotās aizsargu organizācijas, uz kuru Jūs balstījāties 1934. gada fašistiskajā apvērsumā.

Atbilde: 1919. gadā nodibinātā aizsargu organizācija sastāvēja no vietējiem iedzīvotājiem. Tās uzdevums bija palīdzēt vietējai administrācijai un policijai kārtības uzturēšanā un cīņā ar noziedzniekiem. Apriņķu aizsargu pulku komandieri bija apriņķu (policijas) priekšnieki. Laika gaitā aizsargu organizācija, nezaudēdama savu sākotnējo sūtību, pārvērtās īpaša veida rezerves armijā.

Vairākums aizsargu piederēja lauku buržuāzijas aprindām, to pašu varēja attiecināt arī uz pilsētām. Pēc saviem politiskajiem uzskatiem aizsargi piederēja buržuāzijai, viņi bija patstāvīgas buržuāziskās republikas piekritēji. Kā organizācija aizsargi bija antikomunistiski noskaņota. Viņi bija aktīvi 1934. gada apvērsuma dalībnieki un atbalstīja un aizsargāja buržuāzisko diktatūru.

Aizsargiem bija liela nozīme valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, īpaši provincē. Viņi bieži ieņēma svarīgākos amatus sabiedriskajās organizācijās un pašvaldību iestādēs. Aizsargu organizāciju vadīja ministrs Bērziņš un ģenerālis Prauls, bet es - Ulmanis - skaitījos aizsargu augstākais vadītājs.

Nopratināšana pārtraukta 21. augustā plkst. 1.

Manis paša sacītais pierakstīts pareizi, protokols man nolasīts, par ko arī parakstos

Nopratināja:

IeTKP izmeklētājs Medvedkovs

Avots: Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā: Dokumenti un materiāli. Ar Induļa Roņa ievada eseju “Kārlis Ulmanis Latvijas brīvvalsts likteņa stundās un viņa Golgātas ceļā”. Sastād.: Ronis, I., Žvinklis, A. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1994. 480 lpp.> Nr.40, 429.-431.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: Krievijas Federācijas Drošības ministrijas centrālais arhīvs, N-16676.l.