[1941. gada 14. augustā, Vorošilovskā]
_______________________________________________________________

Pils. izmeklētājam Volkovam

Daži no Latvijas Satversmes grozījumiem, kurus piedāvāja Zemnieku savienība (bet nepieņēma Saeima) 1933./34. g. ziemā, - lai paceltu Saeimas darbaspējas, kā arī padarītu valdību darbaspējīgāku un stabilāku.

Sakarā ar 9.8.41. nopratināšanu.

Paplašināt Valsts prezidenta tiesības: 1) Saeimas atlaišanas jautājumā, neatstājot viņu pašas atkāpšanās draudu priekšā tādā gadījumā, ja vēlētāji atgrieztu Saeimā vairākumu, kurš Saeimā pastāvēja pirms tās atlaišanas, apveltot prezidentu ar tiesībām atkārtoti atlaist Saeimu; 2) jautājumā par valdības sastādīšanu tā, lai (piemēram) ar prezidenta līdzdalību sastādītā valdība neprasītu uzticības votumu Saeimā, bet neuzticības votums un valdības atkāpšanās parastā balsu vairākuma vietā (kurš bieži izteicās ar vienu balsi) prasītu 2/3 vai 3/4 balsu vairākumu; 3) jautājumā par to likumu atgriešanu Saeimā to otrreizējai izskatīšanai, kuri bija pieņemti Saeimā, bet bija nepieņemami prezidentam. Lai pēc iespējas novērstu Saeimas sadrumstalotību, kurā skaitījās līdz 25 frakcijām, t.i., tik daudz dažādu grupu un partiju (vēlēšanās vēlētājiem reizēm tika piedāvāti līdz 40 dažādu kandidātu sarakstu), pirmkārt noteikt, ka frakciju tiesības (Saeimas komisiju sastādīšanā, pieprasījumu iesniegšanā valdībai (valdības gāšanas paņēmiens), Saeimas prezidija vēlēšanās utt.) izmanto nevis katra grupa ar 1 vai 2 locekļiem, bet frakcijā jābūt ne mazāk kā 5 vai pat 10 locekļiem; otrkārt, jau vēlēšanu gaitā ierobežot iespējas likt priekšā vēlētājiem neskaitāmus kandidātu sarakstus, piemēram, palielinot pieprasāmo parakstu skaitu no sarakstu iesniedzējiem, pieprasot noteiktas drošības naudas iemaksu no katra saraksta ar noteikumu, ka drošības nauda netiek atgriezta, ja saraksts nesavāc pietiekošu balsu skaitu, ne tikai vienam, bet 2 un 3 deputātiem, un tāda grupa nesaņem vietas Saeimā.

Tālāk - Saeimas tiesību sašaurināšana labojumu izdarīšanai valsts budžetā, izskatot Saeimā valdības sastādīto un Saeimai apstiprināšanai iesniegto budžeta projektu.

Teiktais parāda, ka piedāvātie grozījumi reducējās uz demokrātiskā vēlētāja, politisko partiju un Saeimas tiesību ierobežošanu. Tomēr patiesībā te ir runa nevis par demokrātiskajām tiesībām, bet par vaļībām, kuras nav savienojamas ar tautas un valsts labklājību. Pēc apvērsuma bija paredzēts visas vēlēšanas rīkot, balstoties nevis uz neskaitāmiem kandidātu sarakstiem, bet gan tikai uz vienas partijas sarakstu, vispār pieļaujot tikai vienas politiskās partijas pastāvēšanu bez frakcijām tajā.
________________________________________________________________

Avots: Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā: Dokumenti un materiāli. Ar Induļa Roņa ievada eseju “Kārlis Ulmanis Latvijas brīvvalsts likteņa stundās un viņa Golgātas ceļā”. Sastād.: Ronis, I., Žvinklis, A. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1994. 480 lpp.> Nr.39, 427.-428.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: Krievijas Federācijas Drošības ministrijas centrālais arhīvs, N-16676.l.