[1918.gada 19.novembrī]
_____________________________________________________________________________

Sēdē piedalās: ministru prezidents Kārlis Ulmanis, M.Valters, E. Freivalds, A. Klīve, K.Vanags, O.Grosvalds, J.Akuraters, A.Ķeninš, Sp.Paegle, E.Strautnieks, R.Bēnuss, E.Traubergs, K. Kurševics, P.Kalninš, Fr.Menders, A.Petrevics, D.Golts, M.Bruže, J.Bergsons, E.Skubiķis, M.Skujenieks, G.Zemgals, E.Bite.

Sēdi atklāja plkst. 12.50 m.[inūtēs], vada Latv.[ijas] Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs Gustavs Zemgals, asistē M.Skujenieks un sekretārs E.Bite, E.Skubiķis un S.Kambala.

Dienas kārtība:

1) Ministru prezidenta paziņojums par kabineta sastāvu un

2) komisiju darbība.

I. Ministru prezidents ziņo, ka šimbrīžam neesot bijis vēl iespējams sadabūt attiecīgās personas priekš visām ministrijām, un liek priekšā apstiprināšanai par ministriem un to biedriem sekošas personas:

Ārlietu - cand. rer. merc. Zigfrīds Meierovics,

Iekšlietu - Dr.Miķelis Valters,

    par viņa biedriem advokāts Rūdolfs Bēnuss,

„     Alfrēds Birznieks,

trešā biedra vieta nodomāta latgalietim.

Finansu - advokāts Juraševskis,

    par viņa biedri cand. jur. et pol. oecon. Kārlis Puriņš.

Pārtikas un Zemkopības - Kārlis Ulmanis (ministru prezidents)

    par viņa biedriem - agronoms Blumbergs,

„     Ernests Bauers un

„     Augusts Kalniņš.

Pirmais no biedriem pārzinās pārtikas lietas, otris agrār-reformas lietu, un trešais - mežus un domiņus.

Tautas apgaismošanas - Dr.Kārlis Kasparsons.

Viņa biedra vieta nodomāta minoritātes loceklim no vācu tautības.

Pagaidām paliek vakantas: Satiksmes, Tieslietu, Tirdzniecības un Rūpniecības ministru vietas, kā arī valsts kontroliera postens; nodomāts uz šo posteni viens no minoritātes kandidātiem.

Lietas, attiecošas uz Satiksmes ministriju, pagaidām tiek piešķirtas Iekšlietu ministrijai; tieslietu ministrs tiks izraudzīts tuvākās dienās.

G.Zemgals uzaicina izteikties, vai pārspriest ministru prezidenta ziņojumu visā viņa kopībā vai atsevišķi pa daļām, kā arī vai nebūtu kam kas ko iebilst pret minēto ziņojumu.

E.Strautnieks liek priekšā pieņemt ziņojumu en block un apstiprināt kandidātus viņu amatos.

Fr.Menders sociāldemokrātijas vārdā paziņo, ka viņi atturas no domu izteikšanas par uzstādītiem kandidātiem, bet gan gaida no pagaidu kabineta deklarāciju un tad arī izteikšot savas domas. Sociāldemokrātijas vārdā viņš prasa, lai nekavējot tiek gādāts par politisko atsvabināšanu, jo Vācijas valdības ģenerālpilnvarotais kūtri rīkojas šinī lietā; lai tiktu sperti soļi pret krievu-vācu pārvaldes dibinātām nacionālām milicijām (vācu-krievu), tās jālikvidē nekavējot; lai tūliņ tiktu pārņemtas no vācu iestādēm preses un sapulču lietas; nekavējot jāreorganizē vietējā pārvalde, un tuvākajās dienās jau pazūd Rīgas pilsētas dome no skatuves. Tālāk Menders aizrāda uz to, ka pilsētā notiek neparasti aresti un kratīšanas latv.[iešu] patērētāju biedrībās un privātdzīvokļos, pie kam nekādi orderi netiekot uzrādīti, un prasa, ka lai tāda rīcība tiktu nekavējot novērsta.

G.Zemgals konstatē, ka pret uzstādītiem ministru un to biedru kandidātiem netiek celtas ierunas un ar to minētais kabineta sastāvs tiek pieņemts.

K.Ulmanis vēl papildina savu ziņojumu ar to, ka vakanta esot arī tautas apsardzības pārziņa vieta un ka cerot uz šo vietu drīz atrast derīgu kandidātu.

Tālāk ministru prezidents pieprasa noteiktākus datus par arestiem, kratīšanām un notikušos ielaušanos strādnieku pārtikas biedrībās un ziņo, ka vakar vakarā viņš līdz ar Pad.[omesļ priekšsēdētāja biedri G. Zemgala kgu paziņojuši Vācijas ģenerālpilnvarniekam Vinnigam par notikušam pārmaiņām - par Latvijas valsts nodibināšanu. Notikušās tālākās sarunās ticis aizrādīts uz to, ka vēl līdz šim turpinoties pārtikas aizvešana uz Vāciju. Uz to ģeneralpilnvarotais licis priekšā, lai Pagaidu valdība ieceļot kontrolierus pierobežu stacijās un ostās, kuri lai izdarītu aizvedamo priekšmetu kontroli, un, ja kas tiktu izvests, apturēt to, un tādējādi apmierinātu tautu. Ministru priekšnieks atzīmē arī vēl to, ka, pēc ziņām no Kurzemes, tiekot ņemti un promvesti (arī no šejienes) dažādi materiāli, kurus nākoties grūti aizturēt, jo vācieši paskaidrojot, ka pēc pamiera noteikumiem viņiem esot uz tam tiesības; tā kā pamiera noteikumi ir neskaidri, tad viņš liek priekšā sūtīt priekšstāvju komisiju uz Rēveli [Tallinu] pie sabiedrotiem (angļiem) un lūgt iecelt še komisiju no sabiedrotiem, Pag.[aidu] vald.[ības] un vāciešiem, kura tad te uz vietas noskaidrotu šo jautājumu.

Uz ministra priekšnieka pieprasījumu dot skaidrākus datus par notikušām kratīšanām un arestiem tādu dod - Skubiķis, norādīdams uz to, kā no piektdienas uz sestdienu apcietināti daži no soc.[iālistiem] revolucionāriem, bet drīz pēc tam atlaisti, bez tam viņš ziņo, ka Gulbenē ieradusies baltā gvarde un tur izdarot rekvizīcijas līdzīgi vācu karaspēkam; Strautnieks - ka viņa rokās esot noteikti dati, ka vietējā policija ielauzusies dzīvokļos un izdarījuse kratīšanas; Dr. Kalniņš - ka uz galvenās policijas rīkojumu ielauzusies policija strādnieku patērētāju biedrībā “Produkts” un izdarījuse kratīšanas bez ordera, ka tādas pat kratīšanas izdarītas pie skolotāja Delles un Ivanovskis; Paegle - ka no sestdienas uz svētdienu policija nekaunīgā kārtā ielauzusies Izglītības biedrības meiteņu ģimnāzijas direktrises Pilsētniek jkdzes dzīvoklī un izdarījuse kratīšanu, meklējot ieročus.

II. A.Ķeniņš ziņo, ka, zīmējoties uz manifesta izplatīšanu, sperti soļi, ka to izplatītu Kurzemē - caur Latv.[iešu] nacion.[ālo] kareivju savienību un jau nodibinātām tur politiskām partijām tikšot sūtīti uz centriem - Liepāju, Jelgavu, Tukumu, Talsiem, Kuldīgu, Ventspili, Jēkabmiestu un Krustpili. Uz Vidzemi izsūtīt izplatīšanai neesot ko steigties, jo tur ar to jau caur avīzēm iepazīšoties nākošā dienā. Turpretī, zimējoties uz Latgali, Ķeniņš liek priekša nodrukāt manifestu latviešu (baltiešu) un kā kontekstu latgales izloksnē. Sku-Jenieks liek priekšā nodrukāt to priekš Latgales latīņu burtiem viņu izloksnē un arī citās valodās, jo tur (par piem., pilsētās) dzīvojot daudz citu tautību iedzīvotāji.

Sp.Paegle atrod, ka pietiktu, ka manifestu nodrukātu priekš Latgales ar latīņu burtiem, un uzstājās pret veco ortogrāfiju vispārim.

St.Kambala atrod, ka abi priekšlikumi būtu vienojami caur to, ka nodrukātu 1) literāriskā valodā un 2) latgales ortogrāfijā; būtu arī daļa jānodrukā krievu valodā, jo tur dzīvojot daudz krievu-vecticībnieku, kuri neprot latgaliski un, ja viņu valodā nenodrukātu, tad ierakstītu to par lettomāniju.

Dr.Kalniņš uzskata šinī lietā par kompetentu personu Latgales priekšstāvi un atzīst, ka jārēķinās ar pēdējā izteiktām domām. Tiek. pieņemts Latgales priekšstāvja priekšlikums, un tiek nolemts drukāt. manifestu jaunajā ortogrāfijā un daļu krievu valodā.

E.Skubiķis ziņo, ka viņš spēris soļus, lai varētu dot ziņu ārvalstīm par Latvijas demokrātiskās republikas nodibināšanos pa radio telegrāfu, teksts jāpaziņo Vinnigam. Lai dotu Latv.[ijas] Tautas. padomes locekļiem iespēju ārpus kārtas dabūt dzelzceļa biļetes, tad esot priekš tam jāizgatavo sevišķas blanketes, kuras tad Vinnigs parakstīšot. Tālāk E.Skubiķis vēl ziņo, ka no Krišāna (Latgales) saņemta vēstule, kurā tas paziņojot, ka vācu iestādes Latgalē neļaujot vietējiem iedzīvotājiem bruņoties, bet pasi vācieši taisoties Latgali atstāt.

Ministru prezidents aizrāda, ka par nupat minēto viņam jau esot ziņojis grāfs Plāters-Zīverts, tādas pat ziņas pienākot arī no Kurzemes. Ed.Traubergs ienes priekšlikumu par Latvijas brīvības dienas svētīšanu.

M.Skujenieks uz to aizrāda, ka šo jautājuma apspriešanu varētu atlikt uz dažām dienām, kamēr nav padarīti svarīgākie darbi, un ieteic iepriekš sagatavot konkrētu priekšlikumu par to. Padome principā atzīst par vēlamu 2 brīvības dienu svinēšanu un nodod šo jautājumu tuvāki apspriest starpfrakcijas komisijai.

G.Zemgals izsaka vēlēšanos, ka lai reglamenta komisija ātrāk izstrādātu priekšlikumu par substitūtiem, jo praktiskā vajadzība (maz delegātu ieradušies uz sēdi: daži izbraukuši) to prasot.

Zīmējoties uz nākošās plenārās sēdes noteikšanu, Skujenieks liek priekšā, ka tas tiktu nolikts vai uz ministra prezidenta vai starpfrakcijas komisijas ierosinājumu.

Ministru prezidents, zīmējoties uz sniegtiem ziņojumiem, izsaka vēlēšanos, ka šādi ziņojumi tiktu uz priekšu rakstiski viņam iesniegti.

Tā kā daži izsaka, ka nejauši dabūjuši zināt par sēdi un neesot zināms, kur varētu par to ziņas ievākt, tad uz priekšsēdētāja biedra ierosinājumu frakcijas locekļi iesniedz sekretāram savas un biedru adreses un vienojas par to, ka sekretārs paziņos par nākošo sēdi frakciju locekļiem.

Sēdi slēdz plkst. 1 ^1/₂ dienā.
_____________________________________________________________________________

HISTORIA.LV