Tautas padomes dibināšanas sēdes protokols
[1918.gada 17.novembrī, Rīgā]
___________________________________________________________________________
Sēdē piedalās kā delegāti ar mandātiem:
1) no Latviešu Zemnieku Savienības: Kārlis Ulmanis, Dr.Miķelis Valters, Jānis Ampermanis, Jānis Vārsbergs, Vilis Gulbis, Ernests Bauers, Arturs Šērs, Nikolajs Svemps, Kārlis Vanags, Jānis Bērziņš, Otto Nonācs, Edmunds Freivalds un Pēteris Murits.
2) No Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas: Dr.Fricis Menders, Jūliuss Celms, Dr.Pauls Kalniņš, Andrejs Petrevics un Marģers Skujenieks.
3) No Latvijas Demokrātiskās Partijas: Erasts Bite, Dāvids Golts, Miķelis Bruže, Augusts Raņķis un Jānis Bergsons.
4) No Radikāldemokrātiskās Partijas: Jānis Zālītis, Gustavs Zemgals, Kārlis Kasparsons un Rūdolfs Bēnuss.
5) No Latvijas Revolucionāro Sociālistu Partijas: Eduards Traubergs, Emīls Skubiķis un Kārlis Albertiņš.
6) No Nacionāldemokrātu Partijas: Jānis Akuraters un Atis Ķeniņš.
7) No Republikāņu Partijas: Eduards Strautnieks.
8) No Latvijas Neatkarības Partijas: Spricis Paegle.
9) No Latgales Zemes Padomes: Staņislavs Kambala.
Sēdi atklāj plkst.8 vakarā un vada priekšsēdētāja biedris Marģers Skujenieks. Protokolē E.Bite un A.Ķeniņš.
Sēdes vadītājs liek sapulces dalībniekiem pieņemt no prezidija puses uzstādīto sekošo dienas kārtību:
1) Latvijas Tautas Padomes politiskā platforma.
2) Latvijas Tautas Padomes pagaidu prezidijs.
3) Pagaidu Valdības organizēšanas jautājums.
4) Reglamentu komisija un
5) Dažādi citi jautājumi.
Uzstādīto dienas kārtību pieņem bez iebildumiem.
Ārpus dienas kārtības Latviešu Zemnieku Savienība liek priekšā sekošu sēdes protokolam pievienojamu rezolūciju:
Turpinot Nacionālās Padomes un Demokrātiskā Bloka darbus un:
atzīstot viņu starptautiski-politisko virzienu, Latvijas augstākam orgānam jāstāv, negrozot attiecības pret sabiedrotiem, par neatkarīgas Latvijas orientāciju tautu savienībā, kā tā izteikusies Sabiedroto programmā par mazo tautu pašnoteikšanos.
Nolasīto rezolūciju no savas puses pabalsta sekošās politiskās partijas: Latvijas Radikāldemokrātiskā, Latvijas Demokrātiskā, Nacionāldemokrātu, Republikāņu un Latvijas Neatkarības partijas; pievienojas tai arī Latgales priekšstāvis.
No sociālist[iska]jām partijām, t. i., no Latvijas Sociāldemokrātu Strādnieku Partijas un sociālrevolucionāru partijas nolasa sekošu rezolūciju:
1) Latvijas valsts provizoriskam orgānam ir neatkarīgas Latvijas orientācija tautu savienībā.
2) Latvijas valsts provizoriskam orgānam jāuztur draudzīgas attiecības ar ārvalstīm un jāizlieto viņu materiāls un morālisks pabalsts, ja tas nesaista Latvijas īstās demokrātijas rokas.
Arī šo rezolūciju pievieno sēdes protokolam.
Pēc tam nolasa Latvijas Tautas Padomes sekošu politisku platformu:
Latvijas Tautas Padome
1) Satversmes sapulce
1. Latvijas Satversmes Sapulce sasaucama pēc iespējas drīzā laikā.
2. Satversmes Sapulces locekļu ievēlēšana notiek, abiem dzimumiem piedaloties, uz vispārīgo, vienlīdzīgo, tiešo, aizklāto un proporcinelo vēlēšanas tiesību pamata.
2) Valsts formas un attiecības pret citām tautām
1. Republika uz demokrātiskiem pamatiem.
2. Apvienota, patstāvīga un neatkarīga Latvija tautu savienībā.
3) Suverēnā vara un valsts politiskā un saimnieciskā iekārta
1. Suverēnā vara līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai pieder Latvijas Tautas Padomei, kura ieceļ arī Pagaidu valdību.
2. Pie Latvijas Tautas Padomes piedalās ar saviem deputātiem: a)politiskas partijas, b) nacionālās minoritātes un c) tie Latvijas novadi, t. i., Kurzeme un Latgale, kuros šimbrīžam nepastāv politiskas partijas.
3. Pie Pagaidu Valdības sastādīšanas jāievēro koalīcijas princips.
4. Līdz Satversmes Sapulcei visa izpildu vara atrodas Pagaidu Valdības rokās.
5. Pagaidu Valdībai līdz Satversmes Sapulcei nav tiesības grozīt pastāvošo sociālo iekārtu.
4) Cittautiešu tiesības
1. Nacionālās minoritātes sūta priekšstāvjus Satversmes sapulcē un likumdošanas iestādēs uz proporcionelo vēlēšanas tiesību pamata (sk. 1.p. 2.).
2. Nacionālās minoritātes, kuras ietilpst Latvijas Tautas Padomē, piedalās Pagaidu Valdībā uz 3.nod. 3.p. pamata.
3. Nacionālo grupu kulturelās un nacionālās tiesības nodrošināmas pamata likumos.
5) Politiskās brīvības
1. Preses, vārda, sapulču un biedrošanas brīvības nodrošināmas ar Pagaidu Valdības noteikumiem.
2. Amnestija visās, izņemot krimināllietās.
3. Iespēja Latvijas pilsoņiem atgriezties dzimtenē.
6) Valsts apsardzība
1. Latvijas tautas milicija (apsardzības spēks dibināma uz iesaukšanas pamatiem, neizslēdzot brīvprātīgu pieteikšanos. Milicija (tautas apsardzības spēks) stāv Pagaidu Valdības tiešā pārziņā, kura organizē tautas apsardzību.
2. Vācu karaspēks evakuējams noteiktā laikā.
7) Pašvaldība
Pašvaldības iestāžu vēlēšanas notiek uz 1.nod. 2.p. izteiktiem pamatiem; pirms Satversmes Sapulces šo vēlēšanu laiku nosaka Pagaidu Valdība, kura arī organizē pagaidu vietējās pārvaldes iestādes.
Nolasīto politisko platformu vienbalsīgi pieņem, ko sēdes vadonis lūdz ieprotokolēt. Pēc tam kad tiek nolasīts Latvijas Tautas Padomē piedalošos politisko partiju priekšstāvju samērs, kurš ir sekošais:
no Latvijas Zemnieku Savienības 13.
Sociāldem[okrātiskās] Strādn[ieku] Partijas ... 10.
Demokrātiskās partijas ... 5.
Radikāldemokr[ātiskās] Partijas 4.
Revolucionāro Sociālistu Partijas ... 3.
Nacionāldemokrātiskās Partijas ... 2.
Republikāņu partijas ... 1.
Latvijas neatkarības partijas ... 1.
un tiek aizrādīts, ka bez tam Kurzeme sūta Latvijas Tautas Padomē 21 un Latgale 18 delegātus, sēdes vadonis konstatē, ka Latvijas Tautas Padome ir konstituējusies.
Sp.Paegle ziņo, ka viņš kā atbildīgais Latvijas Nacionālās Padomes zemes apsardzības sekcijas priekšnieks ir pilnvarots paziņot sekošo: iepazinies ar uzstādīto politisko platformu, kā ari ar abu politisko partiju grupu deklarācijām, paziņoju, ka līdz ar Latvijas organizētiem kareivjiem atdodamies Latvijas Tautas Padomes rīcībā.
Tālāk liek priekšā ievēlēt Latvijas Tautas Padomes prezidiju, kurš sastāvētu no priekšsēdētāja un divi viņa biedriem un no sekretāra un diviem tā biedriem. Priekšlikumu pieņem bez ierunām.
Latvijas Zemnieku Savienība par pirmo Latvijas Tautas Padomes priekšsēdētāju uzstāda Jāni Caksti.
Sociāldemokrāti par pirmo priekšsēdētaja biedri - Marģeru Skujenieku, un radikāldemokrātu partija par otro priekšsēdētāja biedri - Gustavu Zemgalu.
Par pirmo sekretāru Latvijas demokrātiskā Partija uzstāda Erastu Biti.
Par pirmo sekretāra biedri sociālrevolucionāru partija uzstāda Emīlu Skubiķi, un par otro sekretāra biedri Latviešu Zemnieku Savienība uzstāda Latgales priekšstāvi Staņislavu Kambalu.
Atklāti balsojot, uzstādītos kandidātus vienbalsīgi ievēl minētos amatos, un uz sēdes vadoņa uzaicinājumu tie ieņem savas vietas.
Otrais dienas kārtības punkts - Pagaidu valdības organizēšanas jautājums.
Latvijas Zemnieku Savienība liek priekšā izvēlēt šinī sēdē vienu personu, kurai uzticēt ministru kabineta sastādīšanu saziņā ar atsevišķām politiskām partijām.
Šo priekšlikumu pabalsta arī Latvijas Radikāldemokrātiskā, Nacionāldemokrātu, Latvijas Demokrātiskā un Latvijas Neatkarības partijas un balsojot to vienbalsīgi pieņem.
Zīmējoties uz attiecībām, kādās atrodas ministru prezidents pret Latvijas Tautas Padomi, pieņem priekšlikumu, ka ministru prezidents kā ministru kabineta galva ir atbildīgs par katra atsevišķa ministra politiku Latvijas Tautas Padomes priekšā.
Kā kandidātu uz ministru prezidenta amatu Latvijas Zemnieku Savienība uzstāda Kārli Ulmani, kuru arī vienbalsīgi ievēl par pirmo Latvijas ministru prezidentu.
Tālākās pārrunās tiek izteikta vēlēšanās, lai ministru prezidents pēc iespējas drīzākā laikā sastādītu ministru kabinetu un jo drīz izraudzītu nepieciešamākiem, nekavējot pārņemamiem resoriem priekšstāvjus, piem., pārtikas lietā.
Sēdes dalībnieki stājas pie nākamā dienas kārtības punkta pārspriešanas.
_____________________________________________________________________________
Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 56.-63.lpp.
Ievietots: 23.07.2001.