ASV misijas vadītāja Baltijā pulkvežleitnanta Vorvika Grīna vēstule Andrievam Niedram par amerikāņu apsvērumiem koalīcijas valdības sastādīšanas jautājumā.

[1919. gada 1. maijā, Liepājā]
_________________________________________________________

Sakarā ar mūsu šī rīta apspriedi, kurā Jūs ieradāties kā vidutājs starp latviešiem un baltiem[1], es informāli gribētu aizrādīt sekošo:

1) Amerika negrib uzņemties starpniecību, ne arī iejaukties Latvijas iekšējā politikā, izņemot - ciktāļ tas attiecas uz pamiera noteikumu izvešanu.

2) Amerikāņi simpatizē Latvijas tautai viņas cīņā par patstāvību un viņas cīņās pret postošiem lieliniecisma spēkiem.

3) Tagadējā momentā mūsu uzmanība vērsta uz pagaidu, de facto, valdības iecelšanu, kura organizēta vienīgi tagadējā grūtā militārā stāvokļa dēļ, kuru labprātīgi pabalstītu visi pretlielinieciskie elementi un kura būtu pietiekoši stipra, lai:

a) novērstu pilsoņu karu;

b) nodibinātu vajadzīgās pārvaldes organizācijas amerikāņu pārtikas izdalīšanai;

c) atļautu pagaidām atcelt blokādi, lai tirdzniecība un rūpniecība varētu atkal atdzīvoties;

d) darītu iespējamu Latvijas armijas noorganizēšanu zem attiecīgas uzraudzības ar pienācīgu apsardzību, un nodrošinot vajadzīgo naudu un apbruņošanu;

e) izvestu citas pilsoniskās valdības funkcijas, līdz kamēr būtu iespējama normāla politiska valdība.

4) Manas personīgās domas ir, ka šādu pagaidu valdību varētu atkal iecelt, sperot sekošus soļus:

a) publiski neatzīstot un nosodot caur Baltijas nacionālkomiteju Baltijas zemessargu patvarīgo aktu 16. aprīlī;

b) atsaucot sargus no valdības ēkām un atgriežoties Ulmaņa ministrijai savās vietās;

c) tūlīt atlaižot visus Ulmaņa kabineta locekļus;

d) kārtīgi sastādot valdību, nodibinot jaunu koalīcijas kabinetu ar Ulmaņa kungu kā premjerministru ar vecā Ulmaņa kabineta locekļu vairākumu, piem., no 12 vietām 7 vai 8, un minoritāšu grupām (baltiem, mēreniem latviešiem, žīdiem utt.) četras līdz piecas vietas;

e) vispārēja amnestija attiecībā uz agrākiem politiskiem nodarījumiem;

f) politisks un sociāls pamiers, līdzīgi tam, kāds pastāv Francijā, Anglijā un citās zemēs pa pasaules kara laiku, lai būtu iespējams sekmīgi turpināt karu pret lieliniecismu;

5) Pēc manām domām, Ulmaņa ministrijai būtu jābūt vairākumā katrā priekšā liktā koalīcijas valdībā, jo ar to pabalstītu pretlieliniecisko Latvijas iedzīvotāju vairākumu. No otras puses, minoritāšu grupām - it sevišķi tām, kuras ņēmušas ievērību pelnošu dalību kara operācijās pret lieliniekiem, - vajadzētu būt stiprai minoritāšu priekšstāvniecībai koalīcijas valdībā, kura būtu noorganizēta sekmīgai kara turpināšanai.

6) Augšējās personīgās domas izteiktas sakarā ar tagadējā stāvokļa nopietnību un cerībā, ka vēl nav par vēlu, ka nacionālā elementa vadoņi pieņem mērenības, labas gribas un izlīdzināšanas politiku, lai pasargātu Latvijas tautu no savstarpējas asins izliešanas, vērā ņemot draudošās briesmas no lielinieciskās Krievijas puses.

Palieku Jūsu padevīgais Vorviks Grīns

_____________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.82, 165.-166.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 5479.f., 1.apr., 65.l., 71.lp. Tulkojums no angļu valodas.

[1] T.i., vācbaltiešiem.

Ievietots: 09.10.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV