Rīdigers, Vilhelms, fon (1874.-1960.)
- vāciski: Wilhelm von Rüdiger
- vācbaltiešu politiķis
________________________________________________________________
Rīdigers dzimis 1874.gadā Blagoveščenskā Krievijas armijas pulkveža ģimenē. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis jurisprudenci Pēterburgā. Pēc tam strādājis Rīgā kā tiesu darbinieks, advokāts un vairāku lielu rūpniecības uzņēmumu juriskonsults.
No 1913. līdz 1917.gadam Rīdigers bijis Rīgas pilsētas domes deputāts. Darbojies Vācu biedrībā un ieņēmis amatus vācu baznīcas iestādēs, vairākās bankās un Vācu juristu biedrībā.
No 1923.gada līdz 1928.gadam Rīdigers vadīja Vācbaltiešu darba centrāli, bet no 1929. līdz 1935.gadam bija Vācbaltiešu tautas kopas Latvijā vadītājs. Darbojoties Latvijā Rīdigers nepieslējās vācbaltiešu nacionālsociālistiskajai organizācijai - tā sauktajai Kustībai (Bewegung).
No 1940. līdz 1945.gadam Rīdigers dzīvoja Poznaņā, Polijā. 1945.gadā nonāca Rietumu sabiedroto okupētajā Vācijas teritorijā.
1951.gadā Rīdigers ievēlēts Vācbaltiešu novadpētniecības goda padomē. 1952.gadā ieguvis juridisko zinātņu goda doktora nosaukumu Minsteres universitātē. Sarakstījis vairākus vācbaltiešu problēmām veltītus darbus, kā arī publicējis memuārus divās daļās (Rüdiger, W.,v. Aus dem letzten Kapitel deutsch-baltischer Geschihte in Lettland 1919-1945. Hannover-Büttel: Gern b. Eggenbalden, T.I, 1954., T.II, 1955.)
Miris 1960.gadā.
Literatūra:
Krupņikovs, P. V. fon Rīdigera Mana atbilde. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1991., Nr.5(526), 134.-142.lpp.
Ievietots: 04.03.2002., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu