[1990.gada 15.maijā]
_______________________________________________________________

Iepazinusies ar 4.maijā pieņemto Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Komiteja konstatē, ka tas ir tiesiski korekts un politiski izsvērts dokuments, kura pamatnostādnes lielā mērā atbilst Latvijas Republikas Pilsoņu kongresā paustajai un Kongresa dokumentos atspoguļotajai Latvijas Republikas pilsoņu nelokāmajai gribai atjaunot savu neatkarīgo valsti, pārtraucot ieilgušo PSRS okupāciju un aneksiju un likvidējot to sekas.

Ņemot vērā arī to, ka politiskā takta apsvērumi acīmredzot diktējuši nepieciešamību formulēt piesardzīgi vai tieši neskart atsevišķus būtiskus jautājumus (par Latvijas kā okupētas valsts statusu šodien, par deokupācijas pasākumiem, tai skaitā PSRS okupācijas karaspēka izvākšanu un VDK darbības pārtraukšanu), Latvijas Komiteja izsaka gatavību sadarboties ar Latvijas Republikas Augstāko Padomi Latvijas Republikas likumīgās valsts varas atjaunošanā de facto.

Latvijas Komiteja izsaka cerību, ka Latvijas Republikas Augstākā Padome turpmāk respektēs Latvijas Republikas pilsoņu skaidri pausto gribu un darīs visu, kas tās spēkos, lai saskaņā ar starptautisko tiesību normām, Latvijas Republikas pavalstniecības likumu un Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa lēmumu par likumīgas valsts varas atjaunošanu Latvijas Republikas teritorijā veicinātu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanu uz pilsonības tiesiskās pēctecības pamata. Atgādinām, ka tā ir vienīgā iespēja nodrošināt tiesisko pēctecību starp de iure pastāvošo, 1918.gada 18.novembrī proklamēto Latvijas Republiku un saskaņā ar 4.maija Deklarāciju atjaunojamo Latvijas Republiku, kā arī pēdējās likumību un starptautisko atzīšanu ar visām no tā izrietošajām politiskajām, diplomātiskajām, ekonomiskajām un sociālajām sekām. Tā ir arī vienīgā iespēja, kā Latvijas Republikas Augstākā Padome un nākamā Saeima var nodrošināt sev latviešu nācijas atbalstu, uzticību un gatavību nesavtīgam darbam Dzimtenes atjaunošanā. Latvijas Komiteja sagaida, ka atsevišķu Augstākās Padomes deputātu paustās domas par citādiem pilsonības jautājuma risinājuma veidiem (optācija “nulles variants”), kā arī pēdējā laikā izteiktie aicinājumi par iestāšanos konfederācijā ar PSRS negūs atbalstu Augstākajā Padomē un neietekmēs tās turpmāko dokumentu saturu.

1990.gada 15.maijā

Latvijas Komitejas priekšsēdētājs

Latvijas Komitejas sekretārs

Avots: 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju. Red. T.Jundzis. Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2000., 775 lpp>403.lpp.

Publicēts: Atmoda. 1990., 22.maijā, 12.lpp.

Ievietots: 11.02.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV