[1990.gada 30.aprīlī]
_________________________________________________________________

Latvijas Republikas Pilsoņu kongress ir tautas parlaments, ko demokrātiskās vēlēšanās pēc savas iniciatīvas un brīvas gribas ievēlējuši PSRS okupētās un anektētās Latvijas Republikas pilsoņi, t.i., tās personas, kas bija Latvijas pilsoņi pirms padomju okupācijas, un viņu tiešie pēcnācēji. Tādējādi šis Kongress ir pilnvarots runāt Latvijas Republikas pilsoņu vārdā. Kongresā demokrātiski pārstāvēti arī tie okupācijas laikā Latvijā iebraukušie PSRS pilsoņi, kas vēlas kļūt par atjaunotās Latvijas valsts pilsoņiem.

Kā tautas parlaments Kongress deklarē Latvijas tautas nelokāmo gribu dzīvot savā suverēnā valstī, tiesiski atjaunojot 1918.gadā nodibinātās, starptautiski atzītās, bet kopš 1940.gada Padomju Savienības okupētās Latvijas Republikas neatkarību atbilstoši tās likumīgajai Satversmei.

Kongress izsaka pateicību to pasaules valstu tautām un valdībām, kuras 50 gadus ir uzturējušas spēkā Latvijas Republikas starptautiski tiesisko statusu, neatzīstot tās okupācijas un aneksijas likumību.

Kongress vēršas pie PSRS un citām valstīm, kā arī pie ANO un citām starptautiskajām organizācijām ar prasību visdrīzākajā laikā atzīt, ka Latvija ir okupēta valsts. Kongress ierosina deokupācijas laikā nodrošināt ANO novērotāju un nepieciešamības gadījumā tās drošības spēku klātbūtni Latvijā.

Šai nolūkā Kongress izsaka gatavību piedalīties konstruktīvās starptautiskās sarunās ar PSRS un citu ieinteresēto pušu pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos

1) par konkrētiem termiņiem, kādos

– pārtraucama PSKP un citu PSRS politisko organizāciju un okupācijas iestāžu darbība Latvijā,

– izvedami PSRS bruņotie spēki no Latvijas,

– ievēlējams likumīgais Latvijas Republikas parlaments (Saeima) saskaņā ar 1922.gada Satversmi un atsākama tā likumīgā darbība,

2) par kārtību, kādā

– atlīdzināmi zaudējumi, kas padomju okupācijas gados nodarīti Latvijas tautai, kultūrai, saimniecībai un dabai,

– nododami Latvijas valdības rīcībā PSRS pārvaldē esošie Latvijas rūpniecības uzņēmumi, ostas, dzelzceļi, dzīvokļu fondi un citi saimnieciskie un civilie objekti,

– nodrošināma Latvijas Republikas pilsoņu un to personu, kam ir tiesības uz Latvijas pilsonību, repatriācija no PSRS un citām valstīm,

– nodrošināma to PSRS pilsoņu izceļošana no Latvijas, kuri vēlēsies atstāt neatkarīgo Latvijas valsti,

3) par to PSRS pilsoņu tiesībām un pienākumiem, kuri vēlēsies palikt uz dzīvi Latvijas Republikā, saglabājot PSRS pilsonību.

Kongress apliecina uzticību vispāratzītiem cilvēka tiesību principiem un starptautisko tiesību normām. Kongress ievēros PSRS un citu valstu ārējās drošības intereses, kā arī Latvijas teritorijā dzīvojošo PSRS pilsoņu intereses, kuras nav pretrunā ar Latvijas Republikas suverenitāti.

Kongress vēršas pie pasaules tautām un valdībām, aicinot sekmēt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Īpaši vēršamies pie to valstu valdībām, kas piedalās Eiropas drošības un sadarbības konferencē, aicinot Konferences darba kārtībā uzņemt jautājumu par visu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Lūdzam dot iespēju Konferences darbā piedalīties arī Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa pārstāvjiem.

Šajā laikā, kad tautu atkarība no svešzemju varas un visu veidu apspiestība kļūst par anahronismu visā pasaulē, mēs ceram uz tautu un valdību aktīvu atbalstu mūsu zemes neatkarības atjaunošanā.

Pieņemts LR Pilsoņu kongresā 1990.gada 30.aprīlī
______________________________________________________________

Avots: 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju. Red. T.Jundzis. Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2000., 775 lpp>380.-381.lpp.

Ievietots: 10.02.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV