[1943.gada 16. novembrī]
_______________________________________________________________________

Sakarā ar iekšlietu ģenerāldirektora šodienas iesniegumu par zināmu gadagājumu iekļaušanu [SS] ieroču karaspēka mobilizācijas vienībās un iesaukšanu vietējā pārvalde lielā cieņā Jums paziņo, ka savu palikšanu amatā uzskata par iespējamu vienīgi tad, ja tiek ņemti vērā sekojošie nosacījumi: iesauktie gadagājumi tiek gatavoti, vienīgi lai papildinātu vai izveidotu no jauna latviešu leģiona SS ieroču karaspēka vienības cīņai pret padomju bruņotajiem spēkiem. Šādu iekšlietu ģeneraldirektora paskaidrojumu iesaucamiem vietējā pārvalde uzskata par saistošu un citādā veidā jauniesaucamo iesaistīšanu neuzskata par savu pienākumu.

Latviešu kārtības policija jāpakļauj vietējai Pašpārvaldei, un to vācu iestādes visumā jau solīja. Pilsētās un apriņķos veikt iesaukšanu bez stingri pakārtota izpildu aparāta nav domājams, un tas novestu pie vēl lielākas iestāžu autoritātes krišanās. Ir nepieciešama arī kāda policejiska latviešu drošības iestāde boļševistiskās aktivitātes apkarošanai, kas, pazīstot savu zemi un cilvēkus, šo uzdevumu varētu veikt ar lielākām sekmēm nekā līdz šim. Ir pamatota pārliecība, ka tiks piešķirts pietiekams apmācības laiks, kas ir noteikti nepieciešams, jo pavasara notikumu atkārtojums, kad frontes vienībās tika iedalītas pilnīgi neapmācītas grupas, uz tautas noskaņojumu atstātu graujošu iespaidu.

Vienlaicīgi ar paziņojumu par iesaukšanu vajag darīt galu tādai praksei, ka iedzīvotāji tiek neregulāri norīkoti pildīt dažādu iestāžu dažādus ilgstošus dienesta pienākumus, pirms neilga laika iesauktajiem šucmaņiem ir jāatgriežas savos pagastos, kur tie ir nepieciešami drošības uzturēšanai. Šai. jomā arī turpmāk, pastāvot nenoteiktajam stāvoklim, var nonākt pie iekšējās drošības sabrukuma zemē, ar ko pakalpots būtu vienīgi ienaidniekam. Vienības cīņas vērtība neapšaubāmi lielāka ir tad, ja tā iesaistīta tieši pašu zemes aizsardzībā, tādēļ latviešu leģions izmantojams zemei tuvākajos rajonos, ir arī jāpanāk visas Austrumu frontes garumā izkaisīto latviešu šucmaņu bataljonu atpakaļvešana un viņu faktiskā iekļaušana latviešu leģionā. Vērmahtam piesaistītie latviešu brīvprātīgie palīgi, ar kuriem bieži vien apietas kā ar padomju karagūstekņiem, pēc saviem gadagājumiem tāpat jāpakļauj SS ieroču karaspēka latviešu leģiona vienībām.

Zemes pašpārvalde atļaujas no jauna aizrādīt uz to, ka tā pēc vislabākās gribas nespēj saprast stāvokli, kad, runājot par nekustamo īpašumu, latviešu tautu un viņas zemi vērtē kā Padomju Savienības sastāvdaļu, bet pilnīgi pretējais izpaužas tad, kad cīņā pret boļševismu jāiesaista tās dēli un resursi.

Tā kā tas ir cieši saistīts ar latviešu tautas pakļaušanu ieročiem, tad ir nepieciešams atrisināt jautājumu par Latvijas Republikas pievienošanas Padomju Savienībai neatzīšanu un vēl jo vairāk tāpēc, ka zinām - šīs varmācības tiesiskās izpausmes nav pieņēmusi neviena pasaules valsts. Jau iesaukto latviešu vīru stāvoklim no starptautisko tiesību viedokļa jābūt skaidram, lai viņus pēc zemes tiesiskajām pozīcijām, kuras armijas sastāvā tie dodas cīņā, nevarētu kvalificēt kā nodevējus. Sakarā ar plānoto iesaukumu zemes Pašpārvalde vēl bez šīs principiālās nostājas par tautu tieši skarošiem jautājumiem uzskata pēc iespējas ātrāk uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem, drēbēm un apaviem, atbrīvot tādas arestētās personas, kuras nav apvainotas boļševistiskā darbībā, kā arī nokārtot evakuēto padomju civiliedzīvotāju izvietošanu, kas atbilstu zemes drošības viedoklim u.tml.; ja šie jautājumi tiktu atrisināti, rezonanse neizpaliktu.

________________________________________________________________________

Avots: Latvijas suverenitātes ideja likteņgriežos. Vācu okupācijas laika dokumenti 1941-1945. Sast. Samsons, V. Rīga: Zinātne, 1990. Nr.26, 134.-136.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: Polijas Kara vēstures institūta arhīva, T-454, r.92.

Ievietots: 14.09.2001.

HISTORIA.LV