[1942.gada 7.martā, Berlīnē]
__________________________________________________________________________

Ostlandes valsts komisāram Rīgā

Attiecas uz Ostlandes organizācijas rīkojumu nr.2

Pamatlīnijas Latvijas ģenerālapgabala pārvaldes vadīšanai

1. Ģenerālkomisārs valstskomisāra vadībā ģenerālapgabalā izpilda vācu augstāko varu un politisko vadību.

Viņš pārrauga visu zemes pārvaldi un ir pilnvarots tādai rīcībai, kas vajadzīga zemes pārvaldes kārtības vadīšanai un uzraudzības atvieglošanai.

Viņš pārņem atsevišķas lietas vācu civilpārvaldes zināšanā. Tas sevišķi attiecas uz saimniecisko pārvaldi. Tā ir izņemama no iedzimto pārvaldes tik tālu, cik to prasa četrgadu plāna kara saimnieciskās vajadzības.

2. Iedzimto pārvalde tiks iedzīvināta ar latviešu orgāniem un iestādēm, un to vadītājiem doto noteikumu ietvaros. Tās vadība piekrīt pirmajam ģenerāldirektoram un ģenerāldirektoriem, kuru skaitu un uzdevumu apmērus nosaka ģenerālkomisārs. Ar valsts komisāra piekrišanu ģenerālkomisārs ieceļ pirmo ģenerāldirektoru un pēc pēdējā priekšlikuma direktorus. Pirmā ģenerāldirektora priekšlikumi ģenerālkomisāram nav saistoši. Pirmajam ģenerāldirektoram un direktoriem viņu darbībā ir nepieciešama ģenerālkomisāra uzticība.

Pirmais ģenerāldirektors nodod ģenerāldirektoriem un direktoriem vācu pārvaldes vadības izdotos rīkojumus un dod vispārējus norādījumus viņu pārvaldes darba vadībai, un pirmā kārtā ir atbildīgs ģenerālkomisāram par pārvaldes kārtību. Principiālos jautājumos pirmais ģenerāldirektors pārstāv zemes pārvaldi pie ģenerālkomisāra un ar pēdējā piekrišanu nosaka atsevišķo direktoru darbības robežas. Traucējuma gadījumos viņš nokārto arī savu un pārējo direktoru vietas izpildīšanu.

3. Apriņķa vecākais vada pārvaldi visā apriņķī, viņš vienlaicīgi ir arī apriņķa pašpārvaldes vadītājs, ja tāda pastāv. Ārpus viņa iestādes apriņķa apmēros nedrīkst pastāvēt nekāda cita lietišķa zemes pašpārvaldes ārpusēja iestāde. Izņēmums ir tiesas un, ja tas būtu nepieciešams, tādas tehniskas iestādes, kuru darbības apmēri iet pāri apriņķa robežām. Tas attiecas arī uz pilsētām, kas nav atkarīgas no apriņķiem.

Zemes pašpārvaldes lietas var tikt nodotas apriņķu pašpārvaldei, ja tāda ir nodibināta. Apriņķa vecākais pēc noteikumiem ir galvenā dienesta persona (apriņķī), un viņu amatā ieceļ ģenerālkomisārs, ja ir pieprasīta apgabala komisāra un pirmā ģenerāldirektora atsauksme. Pēdējo priekšlikumi ģenerālkomisāram nav saistoši. Darbības lietišķības ziņā apriņķa vecākais ir pakļauts iekšlietu ģenerāldirektora un piekritīgo direktoru uzraudzībai. Pilsētu, pagastu un pagastu apvienību (ja tādas pastāv) pārvaldes lietas ar ģenerālkomisāra piekrišanu izkārto pirmais ģenerāldirektors pēc piekritīgā direktora ierosinājuma. Arī še jāievēro princips, ka pārvaldes darbu dara latvieši, bet vadība un uzraudzība piekrīt apgabala komisāram. No apriņķiem brīvo pilsētu vadītājus amatos ieceļ un atceļ ģenerālkomisārs pēc tam, kad ir saņemtas apgabala komisāra un pirmā ģenerāldirektora atsauksmes.

4. Apgabala komisārs ģenerālkomisāra vadībā savā apgabalā izpilda vācu suverēno varu. Viņš savā darbībā ir pakļauts tikai vācu uzraudzības iestādēm. Apgabala komisārs ir pilnvarots katrā laikā pieprasīt informāciju no zemes pašpārvaldes iestādēm, ieskaitot pagastu pārvaldes, un viņu rīcību aizkavēt vai atcelt. Briesmu draudu gadījumā viņš var piekritīgai iestādei viņa apgabalā uzdot izpildīt zemes pašpārvaldes kompetencēs ietilpstošu darbību, ko viņš atzīst par pareizu, vai sevišķi svarīgos gadījumos rīkoties pats.

5. Tiesu lietas Latvijas ģenerālapgabalā kārto vācu tiesas un vietējās tiesas. Tiesneši viņu lēmumos nav pakļauti norādījumiem.

Ģenerālkomisārs pēc tuvākiem priekšrakstiem var vietējo tiesu lēmumus likt pārbaudīt vācu tiesām.

1. Tik tālu, cik tiesu lietas nav nokārtojušas Vācijas valsts augstākās iestādes, valsts komisārs vai ģenerālkomisārs, un ja priekšrocība šai ziņā nav atstāta citām vācu iestādēm, pirmais ģenerāldirektors, pēc piekritīgā ģenerāldirektora priekšlikuma, var izdot “rīkojumus”. Bet tiem ir nepieciešama ģenerālkomisāra piekrišana. Pēc tās saņemšanas pirmais ģenerāldirektors tos var izziņot speciala rīkojumu lapā. Šie rīkojumi, ja nav citādi izlemts, stājas spēkā astotajā dienā pēc viņu izziņošanas, kā tas nosakāms ar sevišķu ģenerālkomisāra rīkojumu.

2. Pašpārvaldes direktori viņu darbības apmēros pakārtotām iestādēm var dot noradījumus. Ģenerālkomisārs var šādus norādījumus padarīt atkarīgus no savas piekrišanas vai arī aizkavēt pašpārvaldes norādījuma izpildīšanu.

1. Latvijas ģenerālapgabals ir tiesību un pienākumu nesējs. Tiesību attiecībās, pēc tuvākiem ģenerālkomisāra noteikumiem, to reprezentē ģenerālkomisārs, pirmais ģenerāldirektors un pašpārvaldes direktori.

2. Piekritīgais direktors sastāda Latvijas ģenerālapgabala budžeta projektu. Budžetu ar rīkojumu noteic un apstiprina ģenerālkomisārs.

Piekritīgais pašpārvaldes ģenerāldirektors ir pilnvarots izdot rīkojumus par atklātības nodevām un tās uzlikt, ja ģenerāļapgabalam tiek norādīti sevišķi nodevu avoti.

3. Pašpārvaldes iestāžu vadītājus, izņemot direktorus un citus sevišķu pašpārvaldes centrāliestāžu vadītājus, kā arī apriņķu vecākos, pēc piekritīgā direktora priekšlikuma ieceļ un atceļ pirmais ģenerāldirektors. No apriņķiem neatkarīgo pilsētu vadītājus ieceļ un atceļ ģenerālkomisārs saskaņā ar šo noteikumu I.par[agrāfa] 3.p[unktu]. Iecelšanas vispār vai arī katrā atsevišķā gadījumā ģenerālkomisārs var darīt atkarīgas no savas piekrišanas vai arī pats tās izkārtot. Zemes pašpārvaldes dienesta personu (ieskaitot pagastu pašvaldības) tiesiskās attiecības pēc ģenerālkomisāra piekrišanas nosaka pirmā ģenerāldirektora rīkojumi. Līdz šādam nokārtojumam, ja nav noteikts kas cits, ir spēkā agrākie priekšraksti.

4. Ja vācu valsts vajadzības to prasa, ģenerālkomisārs var norīkot, ka kādu pašpārvaldes amatu (ieskaitot pagastu pārvaldes) komisāriski izpilda kāds speciālpilnvarotais. Šāda komisāriska pārvaldes vadība ir izņemta no pašpārvaldes uzraudzības tik tālu, kā to katrreiz nosaka ģenerālkomisārs.

5. Oficiālā valoda pašpārvaldes darīšanās ar vācu pārvaldes iestādēm ir vācu valoda. Latviešu pašpārvaldē dienesta valoda ir vācu valoda un arī latviešu valoda. [..] Tuvāki noteikumi par to sekos.

6. Pašpārvaldes iestāžu dienesta gaitu nosaka ģenerālkomisārs. Sevišķi šai ziņā var noteikt, kādos apmēros vācu iestādes bez uzaicinājuma tekoši jāinformē par pārvaldes lietām.

7. Pašpārvaldes iestādēm ir dienesta apzīmējumi un zīmogi, kuru veidu un lietošanu apstiprina ģenerālkomisārs.

Parakstījis: Rozenbergs

______________________________________________________________________

Avots: Latvijas suverenitātes ideja likteņgriežos. Vācu okupācijas laika dokumenti 1941-1945. Sast. Samsons, V. Rīga: Zinātne, 1990. Nr.9, 48.-50.lpp.

Publicēts arī: Unāms, Ž. Karogs vējā: kara laika atmiņas. 1.sējums. [Viverlija]: Latvju grāmata, 1969. 114.-116.lpp.

Ievietots: 11.09.2001.

HISTORIA.LV