[1919. gada 7. janvārī, Liepājā]
__________________________________________________________

Klāt:

Ministru prezidents K. Ulmanis
Satiksmes un darbu ministrs T. Hermanovskis
Zemkopības ministrs J. Goldmanis
Iekšlietu ministrs Dr. M. Valters
Tieslietu ministrs P. Juraševskis
Iekšlietu ministra biedrs R. Bēnuss
Iekšlietu ministra biedrs A. Birznieks

Satiksmes un darbu ministra biedrs A. Tramdahs
Apsardzības ministrs J. Zālītis
Finansu ministrs K. Puriņš
Pārtikas ministra biedrs J. Blumbergs
Pag.[aidu] vald.[ības] Grobiņas apriņķa un Liepājas pilnvarotais Kuršinskis

Protokolē -

Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieks D. Rudzītis

1) Ministru prezidents ziņo par stāvokli Rīgā decembra pēdējās un janvāra pirmās dienās un par Pagaidu valdības evakuēšanos no Rīgas uz Jelgavu un no pēdējās uz Liepāju.

2) Pagaidu valdības Grobiņas apriņķa un Liepājas pilnvarotais Kuršinskis referē par iekšējo stāvokli Liepājā. Atrod, ka stāvoklis Liepājā ir nedrošs un latviešu iedzīvotāju lielākā daļa simpatizē lieliniekiem. Nodrošināt stāvokli pilsētā būtu iespējams, tikai ievedot militāru diktatūru. Tādā gadījumā valdībai būtu jāsaņem savās rokās pilsētas pārvalde un pārtikas organizācija. Arī uz laukiem stāvoklis ir nelabvēlīgs.

Kuršinskis atstāj sēdi.

3) Uz Ministru prezidenta ierosinājumu pārrunā jautājumu par Liepājas nodrošināšanu ārējās un iekšējās apsardzības ziņā un par ciešāku sakaru nodibināšanu ar sabiedrotiem, nosūtot uz ārzemēm sevišķu delegāciju.

Pēc īsām pārrunām Pagaidu valdība principā atzīst Liepājas pasargāšanu no lielinieku iebrukuma par nepieciešamu.

Iekšlietu ministra biedrs A. Birznieks atrod, ka pie tagadējiem apstākļiem Liepājas aizstāvēšana uz ilgāku laiku nav tehniski iespējama, ja nenāk pabalsts no sabiedrotiem.

Tieslietu ministrs Juraševskis pievienojas Birzniekam. Tāpat apsardzības ministrs J. Zālītis.

Satiksmes ministrs Hermanovskis ir par aizstāvēšanās organizēšanu, ja ir iespējams noturēties 2-3 nedēļas, t.i., līdz tam laikam, kamēr var dabūt noteiktu atbildi no sabiedrotiem par to, vai un cik lielā mērā viņi ir gatavi mūs pabalstīt.

Iekšlietu ministra biedrs Bēnuss aizrāda, ka Liepājas aizstāvēšana nav jāsāk pie pilsētas, bet tur, kur lielinieki atrodas tagad. Domā, ka aizstāvēšanas organizēšana ir iespējama.

Ministru prezidents iepazīstina klātesošos ar garastāvokli vācu armijā un ar Vācijas prasījumiem pēc jaunām privilēģijām tiem vācu zaldātiem, kuri uzņemtos Latvijas aizstāvēšanu.

Pārtikas ministra biedrs J. Blumbergs domā, ka zemes iekšējā stāvokļa dēļ organizēt pilsētas aizstāvību būs grūti.

Tālāk J. Blumbergs un iekšlietu ministrs Dr. M. Valters ziņo, ka Ventspilī un Tukumā jau nodibinājušās jaunas organizācijas, kuras sagrābjot varu savās rokās.

A. Birznieks, oponēdams R. Bēnusam, aizrāda, ka Latvijas atpakaļatkarošana ir domājama tikai pēc dažiem mēnešiem, kad tauta būs vīlusies savās cerībās, kuras viņa tagad liek uz lieliniekiem.

Iekšlietu ministrs Dr. M. Valters: apstākļi mūs piespiež gādāt par kārtību un drošību Liepājā vismaz uz īsu laiku, pretējā gadījumā pilsēta jāpamet lieliniekiem jau tūliņ un Pagaidu valdībai no viņas jāaizbrauc. Ir katrā ziņā par to jārūpējas, ka Liepāja jātur līdz pēdējai iespējai, lai vēlāk būtu bāze tālākām operācijām.

Apsardzības ministrs J. Zālītis aizrāda, ka mūsu rotas ir gatavas aizstāvēties tikai tādā gadījumā, ja būs garantēta aizbraukšanas iespējamība.

Pārrunājot pēdējo jautājumu, Pagaidu valdība konstatē, ka iespēja aizbraukt būs.

Dr. M. Valters domā, ka pagaidām Liepāju var uzskatīt par drošu un tā mums katrā ziņā jāizlieto kā bāze.

Zemkopības ministrs J. Goldmanis ir par to, ka apsardzība katrā ziņā jāorganizē, kaut vai atkāpšanās segšanai.

Ārpus dienas kārtības apsardzības ministrs J. Zālītis ziņo, ka viņa biedrs Dambītis un ministrijas ierēdnis Oliņš izdevis kapteinim Ozolam un dažām citām personām Apsardzības ministrijas vārdā dažādas apliecības, ar kurām minētās personas pilnvarotas izdarīt dažādus darbus Apsardzības ministrijas vārdā. Kapteinis Ozols, viņa brālis un vēl viena trešā persona tagad arestēti kā lielinieki. Apsardzības ministra negatīvā izturēšanās pret Ozolu Dambītim ir bijusi zināma. Ministru prezidents uzņemas spert šai lietā attiecīgus soļus.

Sēdi pārtrauc plkst. 1 30 līdz plkst. 3 30.

Sēdi atjauno plkst. 4 pēc pusdienas.

Klāt bez jau augstāk uzskaitītiem apsardzības ministra biedrs Dambītis.

Finansu ministrs K. Puriņš izsakās par apsardzības organizēšanu; domā, ka laika priekš tam pietiek. Iekšējo stāvokli Liepājā var uzskatīt par pietiekoši drošu.

Apsardzības ministrs J. Zālītis izsakās, ka apsardzība organizējama tiktāl, lai vajadzīgā brīdī būtu iespējama atkāpšanās.

Uz satiksmes ministra Hermanovska kga priekšlikumu nolemj aizstāvēties Liepājā līdz pēdējai iespējai.

Pārrunā jautājumu par karaspēka nodaļu novietošanu Liepājā. Dambītis atstāj sēdi, lai nokārtotu telpu jautājumu.

Tālāk pārrunā virskomandas jautājumu kopējām zemes apsardzības spēka nodaļām, tāpat pārvaldes jautājumus Liepājā.

Apspriež jautājumu par sazināšanos ar sabiedrotiem.

Parakstījuši:
Ministru prezidents
Kancelejas pārvaldnieks

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.55, 127.-130.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1307.f., 1.apr., 277.l., 43., 44.lp. Apstiprināts noraksts.