Latvijas Pagaidu valdības sēdes protokols par Rīgas atstāšanu.
[1918. gada 27. decembrī, Rīgā]
___________________________________________________________
Klāt:
Ministru prezidents K. Ulmanis
Iekšlietu ministrs Dr. M. Valters
Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Spr. Paegle
Apsardzības ministrs J. Zālītis
Darbu un satiksmes ministrs T. Hermanovskis
Apsardzības ministra biedrs R. Dambītis
Tieslietu ministra biedrs E. Strautnieks
Tirdzniecības un rūpniecības ministra biedrs A. fon Klots
Valsts kontrolieris bar.[ons] E. Rozenbergs
Iekšlietu ministrā biedrs R. Bēnuss
Zemkopības ministra biedrs A. Kalniņš
Iekšlietu ministra biedrs A. Birznieks
Vēlāk ierodas:
Finansu ministrs K. Puriņš
Protokolē -
Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieks D. Rudzītis
Sēdi atklāj plkst. 1 15 min.
1) Ministru prezidents ziņo par stāvokli frontē; tas nopietns, pēc vācu ziņām pat kritisks, lai gan ar to nav teikts, ka lielinieki ieņemtu Rīgu. Liek priekšā pārrunāt jautājumu, vai Pagaidu valdībai nebūtu jāevakuējas uz Kurzemi, tāpat kā to nolēmusi darīt vācu civilpārvalde. Vācu armijas štābs tādā gadījumā paliktu Rīgā un uzņemtos apsargāt Rīgu līdz pēdējai iespējai. Angļi savu karaspēku izcels Rīgā malā, bet tas pagaidām nebūs liels.
Apsardzības ministra biedrs R. Dambītis pielaiž evakuēšanos tikai tādā gadījumā, ja Pagaidu valdība citur justos drošāka nekā Rīgā. Iekšlietu ministrs biedrs R. Bēnuss izsakās par evakuēšanos uz vienu no Kurzemes pilsētām.
Zemkopības ministra biedrs A. Kalniņš pabalsta R. Bēnusa kunga izteiktās domas.
Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Spr. Paegle liek priekšā nesteigties ar pilsētas atstāšanu, bet vispirms rūpēties par valdības locekļu ģimeņu evakuēšanu.
Tieslietu ministra biedrs E. Strautnieks: ar Rīgas krišanu jau ir nolemta arī pārējās Latvijas krišana. Pārcelšanās uz Kurzemi valsts idejas nostiprināšanas ziņā neko nedos. Jāpaliek Rīgā līdz pēdējai iespējai.
R. Bēnusa kgs oponē Strautnieka kgm.
Ministru prezidents plašākā runā izsakās par evakuēšanos uz Kurzemi, kurā jāmēģina organizēt arī jauns apsardzības spēks.
Apsardzības ministrs J. Zālītis: pirms valdības aizbraukšanas jādod iespēja aizbraukt iedzīvotājiem, kuri lielā mērā, sevišķi inteliģence, meklējusi glābiņu taisni Rīgā. Pēc Rīgas krišanas tūliņ kritīs arī Kurzeme. Vienīgi palīdzība no sabiedrotiem var stāvokli glābt.
Sp. Paegle ir pret valdības sēdekļa pārcelšanu no Rīgas, visi spēki jāizlieto viņas aizstāvēšanai.
Dambītis pievienojas Paeglem.
Ministru prezidents, rezumēdams debates, konstatē, ka kabineta vienbalsīga vēlēšanās ir palikt Rīgā līdz pēdējam momentam, nodrošinot ceļu aizbraukšanai. Ministru prezidents uzņemas noskaidrot jautājumu, vai aizbraukšana būtu iespējama ar angļu flotes palīdzību. Tālāk Ministru prezidents aizrāda uz Jelgavu kā uz vienu no izdevīgākām vietām, kur pagaidām varētu Pagaidu valdība novietoties.
Pagaidu valdība vienojas veikt visus sagatavošanas darbus valdības evakuēšanai, darot visu Rīgas nodrošināšanas labā un dodot iedzīvotājiem iespēju izbraukt uz Kurzemi. J. Zālītis liek priekšā izlaist uzsaukumu, kurā aizrādītu uz Rīgai draudošām briesmām un uzaicinātu iedzīvotājus uz aizstāvēšanos.
Tālāk ziņo par sarunām ar vācu kara iestādēm kara stāvokļa lietā. Tāds Rīgā nepastāvot; liek priekšā ievest.
Ministru prezidents uzaicina resoru priekšstāvjus iesniegt šodien līdz plkst. 5 to cilvēku sarakstus, kuriem būtu jāizbrauc.
Jautājumu par evakuēšanās vietu atstāj neizšķirtu.
2) Nolemj izsludināt Latvijā kara stāvokli saziņā ar vācu kara iestādēm. Attiecīgus rīkojumus un uzsaukumus sastādīt uzdod apsardzības un iekšlietu ministriem.
Ministru prezidents
Kancelejas pārvaldnieks
______________________________________________________________
Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.43, 106.-107.lpp.
Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1307.f., 1.apr., 277.l., 33.lp. Apstiprināts noraksts.
Ievietots: 08.08.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu