[1918. gada 22. decembrī, Rīgā]
________________________________________________________________

Klāt:

Ministru prezidents K. Ulmanis
Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Spr. Paegle
Finansu ministrs K. Puriņš
Satiksmes un darbu ministrs T. Hermanovskis
Iekšlietu ministra biedrs A. Birznieks
Tieslietu ministra biedrs E. Strautnieks
Zemkopības ministra biedrs A. Kalniņš
Tirdzniecības un rūpniecības ministra biedrs A. Fon Klots
Skolu ministra biedrs K. Kellers
Apsardzības ministra biedrs R. Bambītis
Iekšlietu ministra biedrs R. Bēnuss

Vēlāk ierodas:

Iekšlietu ministrs Dr. M. Valters
Apsardzības ministrs J. Zālītis
Zemkopības ministrs J. Goldmanis
Valsts kontrolieris bar.[ons] E. Rozenbergs
Apgādības ministra biedrs J. Blumbergs

Protokolē -

Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieks D. Rudzītis

[..] 6) Ministru prezidents plaši ziņo par Latvijas militāro stāvokli, kuru uzskata par nopietnu, neraugoties uz pēdējā laikā pienākušām puslīdz labvēlīgām ziņām.

Ārpus dienas kārtības Pagaidu valdība principā atzīst par vajadzīgu siltu drēbju un apavu rekvizīciju Rīgā karaspēka vajadzībām. Apsardzības jautājumā ministru prezidents tālāk ziņo: no angļiem zināms daudzums flinšu un ložmetēju jau saņemts, lielgabalus var dabūt vēlāk. Vācu aiziešana sagaidāma jau šajās dienās; pēdējiem aizejot, ceļu apsargāšana no vācu dzelzsdivīzijas puses izbeigsies, ar ko lieliniekiem būs atvieglināts ceļš uz Rīgu. Tālāk ziņo par vācu priekšstāvja Zīverta jau agrāk ierosināto jautājumu par vācu zaldātu gatavību uzņemties Latvijas aizstāvību ar to noteikumu, ka viņiem būtu tiesība palikt par Latvijas pilsoņiem; tagad tas pats priekšlikums oficiāli tiek likts priekšā no vācu okupācijas iestādēm. Zīverts izteicis draudus, ka, ja Latvijas valdība uz priekšlikumu neiešot, viņš atsaukšot vācu tautības zemessargu rotas no frontes. Liek priekšā izteikties par jautājumu, vai pieņemt vācu priekšlikumu vai meklēt apsardzību pie angļiem, izlūdzot no viņiem apsardzību arī dzīvā spēka veidā. Piemetina, ka Latvija novesta tagadējā stāvoklī no vācu okupācijas varas, kura nav pildījuse pamiera noteikumus, pēc kuriem viņai zeme bija jāaizstāv līdz tam laikam, kamēr sabiedrotie to atzīst par vajadzīgu.

Zemkopības ministrs J. Goldmanis ir pret vācu pabalstu, tāds jāmeklē tikai pie sabiedrotiem.

Tirdzniecības un rūpniecības ministra biedrs fon Klots domā, ka labāk lūgt Anglijas pabalstu.

Kabinets vienprātīgi konstatē, ka Latvija ar saviem spēkiem nevar cīnīties pret lieliniekiem, kuri iebrūk zemē no ārienes, t. i., no Krievijas.

Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Spr. Paegle pastrīpo, ka neviens darbs, ne pasākums, kas nācis no vācu militārās varas puses, nav bijis pieņemams, tamdēļ jāatraida arī tagadējais priekšlikums. Ilustrē vācu kara valdes izturēšanos ar vairākiem faktiem. Vienīgā cerība jāliek uz sabiedrotiem: kritiskā brīdī viņi mūs neatstās. Labāk lielinieki nekā vācu militārā vara.

Valsts kontrolieris bar. Rozenbergs - labāka būtu angļu palīdzība, bet viņas nav. Latviešu attiecības pret okupācijas armiju ir saprotamas, bet visi vācieši nav ar vienu mēru mērojami. Okupācijas vara, kuru viņš nepabalsta, ir zaudējusi savu vārdu; tas tagad pieder zaldātam. Visi vācu zaldāti nav vienādi - ir zaldāti, kuri grib ar savām asinīm aizstāvēt jauno Latvijas valsti, tos nevajag atgrūst. Samērā nelielais vācu zaldātu skaits, kurš, ja priekšlikumu pieņemtu, taptu par Latvijas pilsoņiem, nebūtu liels un latviešiem nacionālā ziņā nebūtu bailīgs. Šis moments ir kritisks, un vācu zaldātu piedāvājumu viņš pabalsta pilnā mērā.

Ministru prezidents - runa iet par to, vai vācu zaldāti dos to pab[a]lstu, kas mums vajadzīgs.

Apsardzības ministrs Zālītis - ziņo par spēkiem, kas nāk no Krievijas uz Latviju. Tādu spēku sapulcināts Pleskavā ap 5000, uz Verovas [Veru] un Petsoru [Pečoru] ceļiem atrodas 4 pulki, no Dinaburgas [Daugavpils] nāk 3 pulki, ap Jēkabmiestu atrodas apmēram 1000 cilvēki; kopā iebrūk ap 10000 cilvēki. Tas pabalsts, ko var dot vāci, ir nepietiekošs, lai mūs aizsargātu. Tikai sabiedrotie var dot pietiekošus spēkus. Pie tiem mums arī jāgriežas. Ja no turienes pabalsta nav, tad nav arī glābiņa. Derīgs būtu arī cits līdzeklis, t. i., dot iespēju pārnākt mājās kā Latvijas pilntiesīgiem pilsoņiem tiem strēlniekiem, kuri aizgājuši uz Krieviju, vāciem ienākot Vidzemē, un [kuri] nav patiesībā lielinieki.

Ministru prezidents liek priekšā, ja bar. Rozenberga priekšlikumu neviens nepabalstītu, izteikties, cik lielu pabalstu būtu nepieciešami izlūgties no sabiedrotiem. Uz Birznieka jautājumu, cik lielus spēkus varētu vāci dot, ministru prezidents paskaidro, ka noteiktu solījumu šinī ziņā nav, sākumā varētu būt runa par apmēram 1000 cilvēkiem.

Bar. Rozenbergs: jāpieņem katrs pabalsts, kas tiek piedāvāts. No tā atteikties būtu liela kļūda.

Fon Klots: ņemt vienu tūkstoti nav vērts; cita runa būtu, ja dotu 20 000.

Bar. Rozenbergs: pēc ziņām, kuras viņš saņēmis no vācu datiem, zaldātu, kas nāks, būs daudz vairāk; ļoti daudz zaldātu domājot, ka dzīve Vācijā būs grūta, tamdēļ meklē jaunu tēviju citā zemē, kā tas ir bijis citos karos. Pabalsts no vācu zaldātu puses neizslēdz pabalstu no sabiedrotiem.

Fon Klots oponē bar. Rozenbergam.

Spr. Paegle vēlreiz pastrīpo, ka vāci nekad nav pildījuši vārdu, tamdēļ nevar ticēt arī šinī gadījumā.

Ministru prezidents, rezumējot debates, konstatē, ka tikai viens kabineta loceklis izteicies par vācu zaldātu pabalstu; like priekšā izteikties kādā lielumā prasāms pabalsts no angļiem.

Pēc īsām debatēm vienojas nepastāvēt uz noteiktu zaldātu skaitu no angļu puses.

Satiksmes ministrs T. Hermanovskis: no angļiem vajadzīgs dabūt tankus un mašīnas.

J. Goldmanis: jāprasa arī nauda.

Spr. Paegle: nepieciešamāka par naudu ir pārtika.

Ministru prezidents: maizes stāvoklis Rīgā ir ārkārtīgi grūts; lai gan vāci izved labību no Rīgas lielos daudzumos, Pagaidu valdība negrib radīt tamdēļ nekādus asiņainus sarežģījumus, bet var pienākt brīdis, kad būs jāizšķiras [par] vienu vai otru. Ziņo par maizes dabūšanas iespēju no sabiedrotiem, tā apsolīta. Naudas dabūšana aizņēmuma veidā ir ievadīta.

Rezumējot kabineta domas, konstatē, ka sabiedroto pabalsts varētu sniegties līdz karaspēka izcelšanai malā Latvijas aizstāvēšanai. Zīmējoties uz pretsolījumiem no Latvijas puses, vienojas šinī ziņā uzticēties sabiedrotiem.

Jautājumu par vācu zaldātu priekšlikumu uzskata vēl par neizšķirtu.

Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieks

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.40, 101.-104.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1307.f., 1.apr., 277.l., 11.-13.lp. Noraksts.