[1918. gada 8. decembrī, Tallinā]
____________________________________________________________

Man ļoti žēl, ka es nevarēju būt atpakaļ pēc solītām 4 dienām. Bet, būdams pilnīgi pārliecināts, ka kabineta darbi katrā nodaļā zem attiecīgā vadītāja atrodas īstās un drošās rokās un ka man nav jābīstas no darba novilcināšanās vai nokavēšanās, tagadējos apstākļos nolēmu palikt še vēl vienu dienu, jo braukt atpakaļ pēc tik daudz dienu prombūšanas bez izrunāšanās ar angļu flotes pavēlnieku nebūtu ieteicams. Turpretī finansu ministrs Puriņa kgs brauc uz mājām, jo viņam jāsteidzas ar iekšējā aizņēmuma izziņošanu.

Jau tagad es gribētu papildināt 3 nosūtītās telegrammas, ziņot sekošo:

Kā Jums jau zināms, flotes še nebija, kad iebraucām. Tūliņ nosūtīju telegrammu Dr. Valcam uz Stokholmu ar pieprasījumu par mūsu delegāciju, bet atbildes nav. Telegrafēju Jums uz Rīgu par stāvokli frontēs un arī par to, ka Landesvēres lieta jāvirza visiem spēkiem uz priekšu. Tās un citas beidzamākās lietas ir aizkustinātas divās vēstulēs, kuras apņēmās Jums novest Igaunijas valdības priekšstāvji, bet saka, viņi uz Rīgu tomēr nav aizbraukuši, tad arī vēstules ir še palikušas. Naktī uz sestdienu ar sevišķu kuģi aizbraucu uz Helsingforsu un pēc 24 stundām atkal atpakaļ. (Tā kā tinte tik nejēdzīgi izplūst, tad rakstīšu labāk ar zīmuli.) Tur izrunājos ar Somijas ārlietu ministru, starp citu, arī par konsulu iecelšanu Helsingforsā, un lūdzu Somijai un tāpat uz Rēveli izmeklēt noderīgus cilvēkus. Birznieka un Paegles kgi teicās, ka viņiem tādi esot zināmi. Tad vajadzētu arī vēl pāris cilvēku uzmeklēt, kas varētu kā kurjeri pagaidām kārtīgi braukāt starp Rēveli un Rīgu; no Rēveles visas ziņas iet tūliņ uz ārzemēm. Svarīgākais, ko varēja Helsingforsā izdarīt, bija izrunāšanās ar speciāli Amerikas pilnvaroto pārtikas lietās, kurš komandēts uz Helsingforsu iepazīties ar pārtikas apstākļiem Baltijā. Es iesniedzu beidzot garāku rakstu, galvenā kārtā pieprasīt 7 mēnešiem, sākot no februāri, maizi 650000 cilvēkiem, pavisam 2 1/2 miljona pudu. Pieprasīju arī citas preces, atbilde būs pēc kāda laiciņa. Angļu konsuls pieņēma mani kā privātcilvēku un saņēma diezgan auksti, jo no lielinieku laikiem latviešus uzskatot par Vācijas draugiem. Cik īsajā sarunā bija iespējams, es raudzīju viņu vest pie cita uzskata. Tiklab Amerikas priekšstāvis, kā arī angļu konsuls vēlas īsu memorandumu par politisko stāvokli Latvijā. Lūdzu atrast noderīgo cilvēku un uzdot memorandumu uzrakstīt. Varētu rakstīt vāciski, bet ieteicamāk būtu krieviski. Tas memorandums jāsteidz. Par igauņiem stāvoklis ir skaidrs, par mums ļoti nenoteikts.

Un tomēr arī igauņiem nav vēl nekādas palīdzības no sabiedrotiem. Tomēr igauņiem palīdz somu valdība. Lūdzu aprunāties ar Goldmani, lai Nac.[ionālā] padome dotu mums pārskatu, kas līdz šim darīts ārzemēs, jo bez kavēšanās būs jāsper tālāki soļi. Igauņiem ir 3 pastāvīgi priekšstāvji ārzemēs. No Helsingforsas nosūtīju telegrammu caur Valca adresi mūsu delegācijai, tēlodams stāvokli attiecībā uz lielinieku kustību, un uzdevu rūpēties par palīdzību dabūšanu. Igaunijā acumirklī Narvas fronti tur skolnieki un skolotāji; par citu karaspēku, kuru iesauc, piedraudot iesaucējiem 15 gadus arestantu rotā, domas ir dalītas. Dariet visu, lai varētu izsūtīt kādu spēku pret lieliniekiem, un tad būs labi. Kas beigts, tas beigts, bet vajag aizkavēt tālākās briesmas. Igauņi taisni pērk kara piederumus no vāciešiem, arī lielgabalus. Viņi drusku nomierinājušies, jo izlūki no Pleskavas frontes ziņojot, ka nākot galvenā kārtā latviešu pulki, kuru nolūks esot ieņemt Rīgu vēl pirms angļu ierašanās, kādēļ iešana pa šoseju uz Rīgu. Igauņi izsaka aizdomas, ka varbūt arī citas krievu šovinistiskās aprindas stāvot aiz šiem lieliniekiem. Kā man Helsingforsā teica, tad uz tiem angļu kuģiem esot karaspēks malā celšanai. Bet mīnu dēļ, domājams, kuri neuzdrošinās iebraukt ostā. Angļu konsuls bija ļoti pārsteigts par zemes apsardzības spēka dibināšanu atkarībā no vācu okupācijas karaspēka pavēlniecības, bet vēl nebija tomēr gatavs šo soli saprast, tad es viņam paskaidroju apstākļus. Vai Jums tur Rīgā ir kaut kas zināms par lielinieku delegātiem, kuri Rīgā vedot sarunas ar vācu zaldātu padomi. Vinnigs, ar kuru reizē braucām līdz Tērbatai, izteicās, ka viņš piekritis šādai delegācijas nākšanai uz Rīgu, tomēr pats braukšot uz Berlīni pēc jauniem zaldātiem. Ja būtu zemes apsardzības spēkam vācisks virspavēlnieks, tad, protams, tikai okupācijas laikam.

Tā komisija, kas beidzamā brīdī pirms manas aizbraukšanas nodibinājās un kuras uzdevums ir mantu pirkšana no vāciešiem, tā būtu jāpaplašina, jāliek viņai strādāt arī saziņā ar Tirdzn.[iecības] un Rūpniec.[ības] ministriju, un tādas komisijas būtu vajadzīgas visās pilsētās un apriņķos, lai dibina viņas [Sp.] Paegle pagaidām kopā ar [P.] Kalniņu. Šīs komisijas varētu vispārīgi saņemt un noņemt mantas no vāciešiem, vienalga, kas tas nebūtu. Arī novembra pēdējās puses līgumu un pārvedumu revidēšana būtu šo komisiju darbs. Rīgai pārtika jāpieprasa un stingri jāprasa no kara valdes. Kad būs pagastos vēlēšanas? Kā stāv skolu lietas? Es ceru, ka pa šo nedēļu visas ministrijas būs paspējušas tikt galā ar visiem priekšdarbiem; kad es būšu mājās, tad sāksim strādāt ar lielu neatlaidību. Steidzamiem rīkojumiem, ja panākama kabineta vienošanās, nevajag nogaidīt manu pārbraukšanu. Mani daudz lietas dara nemierīgu. Bet galvenais ir apsardzības un Rīgas pārtika. Kartupeļus dos igauņi tūliņ, tikai sola, un varbūt lielinieku dēļ nevarēs aizvest. Zemes apsardzības spēka provianta lietās mēs iesim pie darba ar vislielāko stingrību un nesaudzību. Ja pirmdien flote neiebrauks, tad es braukšu prom, būšu mājās otrdien pēc pusdienas. Atstāšu še memorandumu. Lūdzu Kabineta sēdi otrdien vakarā; laiku un vietu paziņot man uz Centrālviesnīcu vai manu jauno dzīvokli.

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.29, 80.-82.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 6033.f., 1.apr., 35.l, 59.-61.lp. Noraksts.