[1945.gada 19.augustā]
___________________________________________________________

NORAKSTS
1945.gada 19.augustā

Ostfrīzlande,Verterbura[1]

Augsti godātais Pulkveža kungs.[2]

Daru Jums zināmu, ka š.g. 5.V Kurzemē, uz vēl neieņemtās no boļševikiem teritorijas, noorganizējās revolucionārā ceļā, neprasot nevienam atļaujas, Tautas padome, kuras sastāvā ietilpa visas Latvijas pārstāvji no profesijām, konfesijām, organizācijām, bij. politiskajām partijām, kā arī Saeimas deputāti..[3]

Tautas padome savā š.g. 5.V sēdē izraudzīja mani par Latvijas republikas pagaidu valdības ministru prezidentu un tanī pat dienā es sastādīju valdību, kurā bez manis iegāja agr[onoms] J.Andersons, cand. jur. T.Zvejnieks, publ[icists] A.Kroders, inž[enieris] A.Bulle, p[ulkvedis]-l[eitnantsj Kociņš un maj[ors] E.Stīpnieks.[4] Bez tam pag[aidu] finansu lietu pārzināšanā kā lietpratējs bija uzaicināts Klarks un sarunas notika par bij. Saeimas dep[utāta] Rudža jeb Morica iesaistīšanu valdībā, no kuriem piekrišana bija, bet tā kā iespējams, ka tie palikuši Kurzemē, tad viņu vārdi nav minami. Tāpat par Tautas padomes sastāvu, jo arī tās laba daļa nav paspējusi atstāt Latviju. Atstāju brīvas vietas valdības papildināšanai ar Zviedrijā un Vācijā esošo latviešu pārstāvjiem. Valdības nolūki un darbības mērķis:

1) apvienot visus latviešus, izņemot komunistus;

2) pielikt visus spēkus brīvas, neatkarīgas Latvijas republikas atjaunošanai viņas agrākās robežās.

Par valdības nodibināšanos tiku paziņojis 6.V ar īpašām notām Anglijas, Z.A.S.V. un Zviedrijas valdībām, kā arī par to informējis un lūdzis turpināt valdības pārstāvēšanu mūsu sūtņus Zariņu, Bīlmani un Salnāju. Bez tam valdības vārdā lūdzis no Anglijas un Z.A.S.V. palīdzību pret komunistu, resp, Pad. Krievijas nodomu okupēt Latviju un pārvērst par Padomju Latviju.

Šī rīcība Kurzemē radās tamdēļ, lai:

1) likvidētu Potsdamā radīto Nac[ionālo] Kom[iteju][5] un

2) radītu uz vēl esošās Latvijas teritorijas no nevienas ārvalsts neatkarīgu, demokrātisku valdību, kura, baudīdama Tautas padomes uzticību, varētu, apvienojot visus latviešus, autoritatīvi runāt un rīkoties visas latvju tautas vārdā.

6.V kopā ar agr[onomu] J.Andersonu biju pie vācu Ziemeļu armiju grupas virspavēlnieka ģen[erāļa] Hilperta,[6] kurš no savas puses piedraudējis ar kara tiesu pret ikvienu mēģinājumu patstāvīgi rīkoties, bet augšā teiktais jau bija izdarīts, nerēķinoties ar viņa ieskatiem.

Bez tam tiku ģen. Hilpertam aizrādījis, ka tuvu esošā neizbēgamā kapitulācija nozīmētu nodevību pret mūsu 19.divīziju, kura kapitulēt nevar. Uz to man ģen. Hilperts atbildēja, ka vācieši Kurzemē nekapitulēšot un nekāda runa tātad par nodevību pret 19.divīziju nevarot būt. Pēc manas aizbraukšanas tomēr ģen. Hilperts devis rīkojumu par 19.divīzijas izņemšanu no pozīcijām un tā bijusi 6.V vakarā izņemta no g[alvenās] kaujas līnijas.[7] Ceļā uz Kuldīgu to pārsteigusi kapitulācija. Cerams, ka daļa no divīzijas karavīriem paglābās mežos.

Kapitulācijas dēļ mūsu darbība Liepājā tika pārtraukta. Zviedrijā atrodas A.Kroders, J.Andersons, A.Bulle un T.Zvejnieks. Vācijā R.Kociņš un E.Stīpnieks.

No manas ierašanās dienas (10.V) Vācijā līdz 29.VII man nebija iespējams sazināties, jo atrados gūstekņu nometnē ar saviem karavīriem. Tagad esam ievietoti Ostfrīzlandē ap Esenas pilsētu un nedrīkstam atstāt rajonu, kura Z ir jūra, bet D Emdenas-Vilhelmshafenas kanāls.[8] Pirmos sakarus ar ārpasauli nodibinājām nelegāli jau nometnē, bet īsteni tikai 6.VIII, kad no Lībekas ieradās Sarkanā Krusta pārstāvji.

Esmu uzaicinājis rakstiski ierasties pie manis prof[esoru] Gulbi un A.Bērziņu,[9] jo es izbraukt nevaru, bet šī lieta vispārības interesēs ir steidzami jākārto.

Lūdzu minēto darīt zināmu mūsu tautiešiem Jūsu iespēju robežās. No savas puses centīšos ātrāk pārvarēt “burvju loku”, kurā pret savu gribu tagad atrodos.

Dievs, svētī Latviju!

Ar patiesu cieņu R.Osis
Par noraksta pareizību (P. Zālīte) Latvijas Sarkanā Krusta pilnvarotais

__________________________________________________________________

Avots: Vilciņš, T. Pulkvedis Roberts Osis raksta un runā. Latvijas arhīvi. 1995. Nr.2, 43.-48.lpp.>44.-45.lpp.

[1] Dokumentā saglabāta oriģinālā vietvārdu rakstība [Šeit un turpmāk, ja nav norādīts citādi, visas piezīmes T.Vilciņš, 48].

[2] Domājams, ka vēstule adresēta pulkvedim A.Plensneram [Vilciņš, 44].

[3] Datums, acīmredzot, izvēlēts patvaļīgi.

[4] Te minētie R.Kociņš un E.Stīpnieks - bijušie Latviešu leģiona pulka komandieri.

[5] Domāta 1945.gada februārī Potsdamā pie Berlīnes vācu SS režijā izveidotā Latvijas Nacionālā komiteja (LNK), par kuras prezidentu tika pasludināts ģenerālis R.Bangerskis. Viņam oficiāli tika paziņots, ka LNK nodibināšana nenozīmē Latvijas neatkarības atjaunošanu.

[6] Ģenerālpulkvedis Kārlis Hilperts (1888.-1946.) R.Oša apmeklējuma laikā 1945.gada maijā bija nevis Ziemeļu, bet gan Kurzemes armiju grupas virspavēlnieks.

[7] R.Osim nav bijusi pareiza informācija. 19.divīzija sāka atstāt galveno kaujas līniju (fronti) 8.maijā, kad formāli tika paziņots par vācu armijas kapitulāciju Kurzemē.

[8] Runa ir par Ostfrīzlandes internēto nometni.

[9] Fricis Gulbis un bij. sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš nav atbalstījuši R.Osi viņa valdības atzīšanas jautājumā.

Ievietots: 11.03.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV